"Pirms desmit gadiem mana bērna māte gāja bojā avārijā. Pie stūres bija Jānis Jurmārtiņš, kurš tika atzīts par vainīgu un tajā laikā arī bija bez autovadītāja tiesībām, jo bija par dzeršanu atņemtas tiesības. Tieši pēc avārijas viņš pie bērna vecāsmātes nāca un lūdzās, lai nekādā gadījumā nesniedz tiesā, lai uzraksta, ka nav pretenziju, ka viņa tiks nodrošināta līdz mūža galam, ka dēlam nekas netrūks, bet tie bija salti meli. Lielākais, ko viņš iedeva, bija 130 lati bērēm, tā viņš arī pazuda," stāsta vīrietis, kurš gan vēlējās palikt anonīms.
Šoferis tika iesūdzēts tiesā, kas 2007.gadā lēma - līdz bērna 18 gadu vecumam vainīgajam ik mēnesi jāmaksā 100 latu jeb šobrīd 142 eiro. Šo gadu laikā maksāts maz un neregulāri. 2009.gadā Jāni Jurmārtiņu iesūdzēja tiesā vēlreiz - par saistību nepildīšanu.
"Tiesa nolēma viņam divus gadus nosacīti, viņš atkal solījās, ka tūlīt viss tiks izdarīts, ka visu naudu atdos, ka dēlam parāds tiks atdots," stāsta dēla tēvs. Taču reāla rīcība nesekoja. Šoferis jau parādā ap 14 000 eiro.
Jāni Jurmārtiņu Latvijas Televīzija uzmeklēja autoservisā, kurā viņš strādā vairākus gadus. Viņš norausta plecus un saka - naudas nav, tāda ir dzīve. Jautāts, vai kādreiz domā atmaksāt parādu, Jānis Jurmārtiņš saka: "Protams, ka domāju. Kā es varu apsolīt? Kaut kad nomaksāšu."
Dokumenti liecina, ka viņa oficiālā alga ir aptuveni 42 eiro mēnesī. Bērna tēvs pārliecināts, ka patiesie ienākumi tiek slēpti. Automehāniķa apģērbs arī ir gana pieklājīgs cilvēkam, kurš pelna tikai 42 eiro un vēl uztur ģimeni.
"Tagad apģērbu var nopirkt, jūs paši zināt, veikali, internets - maksā kapeikas. Man zeķēs tagad jāstaigā būtu?," saka Jurmārtiņš. Jautāts, vai viņam vēl ir kādi ienākumi bez šiem 42 eiro, viņš norāda: "Es šad tad "piehaltūrēju", palīdzu. Kaut kā jādzīvo ir."
Tiesu izpildītājs, kura pārziņā ir šī lieta, atzīst - situācijas, kad ar tiesas spriedumu taisnīguma īstenošanai ir par maz, ir bieža parādība. "Ir jābūt kādai mantai vai naudai, tādā gadījumā tā ir piedzenama. Bet, ja naudas nav, tad arī nav iespējams to piedzīt," norāda zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs.
Ja ir aizdomas, ka parādnieks slēpj patiesos ienākumus, tiesu izpildītāji rosina Valsts darba inspekciju un ieņēmumu dienestu veikt pārbaudes. Šajā gadījumā pārkāpumi nav pierādīti. Likums nosaka, ka no parādnieka drīkst ieturēt tik, lai viņa rīcībā paliktu summa vismaz minimālās algas lielumā.
"Šeit ir jāatrod balanss starp piedzinēju un parādnieku. Ja no viņa tiek ieturēts tik daudz, ka viņš nespēj izdzīvot, tad mēs faktiski esam spiesti viņu iedzīt pelēkajā zonā, jo pretējā gadījumā viņam nav iespējas izdzīvot," skaidro Jānis Stepanovs.
Tieslietu ministrijā norāda - kamēr "ēnu ekonomika" būs tik plaša kā šobrīd un parādnieki algu saņems aploksnē, tiesu izpildītāji un parādu piedzinēji būs "situācijas ķīlnieki, jo tiesiskā ceļā piedziņa nav iespējama". Tikmēr tiesu izpildītāja vienīgais ieteikums ir nepadoties un cerēt, ka parādnieks kādreiz sāks saņemt pietiekami lielus legālus ienākumus, no kuriem ieturēt parāda summu.
