«France Presse»: Upuru ziņā trešā lielākā nelaime Eiropā gandrīz 20 gadu laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Notikumiem Zolitūdē seko arī mediji visā pasaulē. Šis kļuvis par vienu no pēdējos gados traģiskākajiem negadījumiem visā Eiropā. Ārvalstu politiskie un reliģiskie līderi izsaka līdzjūtību Latvijai un tās tautai, bet ārvalstu vēstniecībās atvērtas līdzjūtību grāmatas. Solidarizējoties ar Latviju, arī Lietuvā un Igaunijā svētdien izsludinātas sēras.

Traģiskie notikumi Rīgā nonākuši arī pasaules mediju uzmanības centrā. Tas ir tikai saprotami, jo šis ir ceturtais asiņainākais incidents celtniecības objektos šajā gadā visā pasaulē un apjomīgākais Eiropā. Aģentūra „France Presse" arī apkopojusi informāciju par līdzīgiem gadījumiem Eiropā, konstatējot, ka šis jau tagad ir upuru ziņā trešais lielākais incidents Eiropā pēdējo gandrīz 20 gadu laikā.

Tieši tāpēc piektdien kā pirmā ziņa šī vērojama gan televīzijas kanālā BBC, gan CNN, gan „Euronews" un citos medijos. Sižetos tiek atspoguļota gan amatpersonu reakcija, gan arī stāstīti daudzie un dažādie aculiecinieku stāsti. Un to ir ļoti daudz, dažādi un tos visus grūti pat apkopot. Tviterī latviešu neapmierinātību gan izpelnījusies pārāk biežā norādīšana uz to, ka Latvija ir bijusī padomju republika. Atbildot uz to, piemēram, Latvijas aizsardzības ministrs BBC norādījis, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, bet Lielbritānija nav britu impērijas paliekas.

Galvenokārt Latvijas kaimiņvalstu mediji vislielāko uzmanību pievērsa tam, vai negadījumā nav gājis bojā kāds no šo valstu pilsoņiem. Līdz šim Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka bojā gājušo vidū ir kāda Armēnijas pilsone un ārlietu ministrs izteicis par to līdzjūtību arī Armēnijai.

Igauņu izdevums „Postimees" piektdien ziņo, ka Igaunijas tehniskās uzraudzības dienests arī sola pārbaudīt dažādu celtņu, tostarp Latvijas uzņēmumu būvēto kvalitāti. Līdzīgas pārbaudes tiks veiktas arī Lietuvā. Savukārt „Lietuvos.rytas" informē, ka Lietuvas Veselības ministrija paudusi gatavību nosūtīt uz Latviju asins plazmu.

Arvien vairāk pasaules valstu un amatpersonu izteikušas oficiālu līdzjūtību Latvijas tautai. Tie ir gan valstu līderi, gan Eiropas Savienības un NATO vadošās amatpersonas, kā arī pāvests Francisks.

Kaimiņos esošās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite novēlējusi gan bojā gājušo un cietušo tuviniekiem, gan pārējiem Latvijas iedzīvotājiem spēku, izturību un saliedētību.

Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēmusi svētdien izsludināt sēru dienu arī savā valstī. Kā pastāstījis Lietuvas valdības vicekanclers Remigijs Motuzs, svētdiena izraudzīta tādēļ, ka glābšanas un meklēšanas darbi vēl nav beigušies, turklāt svētdien daudzi cilvēki apmeklē dievkalpojumus, kur tiks aizlūgts par bojāgājušajiem. Viņš piebildis, ka Lietuva Latvijai centīsies palīdzēt arī praktiski.

Sēru diena svētdien izsludināta arī Igaunijā. Tās valdība arī aicinājusi iedzīvotājus paust savu solidaritāti ar latviešiem un izteikt viņiem savu līdzjūtību.

Latvijas vēstniecībās ārvalstīs atvērtas līdzjūtību grāmatas un jau visas dienas garumā pie vēstniecībām pulcējas cilvēki ar svecēm un ziediem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti