Kā ASV Nacionālās aizsardzības universitātes profesora Pola Millera rakstīto citē Rus.lsm.lv, Krievijas operācija Baltijas valstīs, visticamāk, nebūs atklāts iebrukums. Putinam esot skaidrs redzējums, ko viņš vēlas, un noformulēta stratēģija šo mērķu sasniegšanai.
Millera ieskatā, nav taisnība tiem, kuri Kremļa rīcības motivāciju aplūko racionālās kategorijās. Putins uzskatot, ka dominance pār valstīm Krievijas tuvumā nepieciešama, lai nodrošinātu Krievijas drošību. Turklāt būtiska motivācija Putinam tuvu stāvošu cilvēku lokā esot “īpašais sajaukums starp krievu nacionālismu, reliģiju un misionārisma sajūtu” un uzskats, ka Krievija ir pareizticīgās kristietības sargsuns ar misiju pasargāt ticību un to izplatīt. Šajā pasaules skatījumā Rietumi esot drauds.
Savukārt NATO nemaz neesot labu nodomu vadīts liberālas kārtības garants Eiropā, bet gan Rietumu naidīgs aģents un galvenais šķērslis Krievijas ceļā uz diženumu, raksta Millers.
Putina stratēģija paredz sašķelt NATO un panākt to, ka NATO līguma 5.pants kļūtu bezjēdzīgs.
“Kopš Aukstā kara beigām šobrīd starptautiskā situācija ir vislabvēlīgākā Krievijas ekspansijai. Eiropas vienotības vairāk nav. Alianses dalībvalstis apšauba līguma nosacījumu par savstarpējām drošības garantijām. Un nākamais ASV prezidents atklāti pauž atbalstu Krievijai un gatavs tai piedot bezatbildīgu uzvedību,” norādīts rakstā.
Viņaprāt, Putina nākamais solis būs riskantāks par iepriekšējiem, jo viņš, visticamāk, došoties uz Baltijas valstu pusi. “Diez vai viņš cauri starptautiski atzītajām robežām sūtīs lielu skaitu karavīru formās, jo pat vispiesardzīgākās NATO dalībvalstis neignorēs atklātu uzrukumu,” lasāms “Foreign Policy” rakstā.
Millers pieļauj, ka tiks strādāts pie “miglainas bruņotas krīzes caur starpniekiem”, un ar viņiem būtu iespējams noliegt saistības. Profesors lēš, ka tas notiks tuvāko divu gadu laikā.
Tālāk viņš apraksta divus jau izskanējušos notikumu attīstība scenārijus. Saskaņā ar vienu no scenārijiem varētu notikts dumpis, ko organizētu izdomāta, labi bruņota Krievu Baltijas atbrīvošanas tautas fronte. Tāpat tiek minēta iespēja par skandalozām politiskām slepkavībām, teroraktiem.
“Krievija bloķēs visas ANO Drošības padomes rezolūcijas, bet piedāvās savus kā miera nesēja pakalpojumus,” lēš pētnieks.
Tikmēr NATO sanāksmē Polija centīšoties aktivizēt līguma 5.pantu, bet Vācija un Francija ieslīgs asos strīdos. “Un visi skatīties uz ASV, lai saprastu, uz ko sliecas alianses līderis,” raksta Millers. Ja 5.pants netiks aktivizēts, drošības garantijas funkcija kļūs bezjēdzīga un visas alianses dalībvalstis zaudēs ticību šīm līgumam.
“Ģeopolitiskais pulkstenis atgriezīsies 1939.gadā. (..) Un Putina sapnis par Rietumu saskaldīšanu piepildīsies.”
Savukārt, ja NATO iedarbinās līguma 5.pantu, tas būs līdzvērtīgi kara pieteikumam. Un tajā brīdī Trampam nākšoties izlemt, vai Latvijas aizsardzība ir Trešā pasaules kara vērta.
