Latviešu tautasdziesmas ir krietni senākas par rakstveida pierakstiem, kas dokumentēti ar 16.gadsimtu, bet mūsdienās tās visbiežāk skan tikai folkloras festivālos. Lai dziesma sasniegtu ikvienu, festivāla ''Pa saulei'' dalībnieki šoreiz sadalījušies grupās un ar tautasdziesmām vēlas pieskandēt visu Saulkrastu novadu.
Folkloras kopas ''Dvīga'' dalībniece Gaida Haritone pauda apņēmību priecēt Saulkrastus visā to garumā. "Tā kā Saulkrasti ir padsmit kilometru garumā, tad mēs sākam dziedāt un iepriecināt cilvēkus no viena Saulkrastu gala un no otra un satiksimies Saules laukumā, bet vakarā iedegsim ugunskuru pie jūras. Tāda ir šī ''Pa saulei'' ideja," viņa teica.
Sparīgā dziedāšana citkārt klusajā ieliņā uz brīdi liek piestāt teju ikvienam gājējam un dažubrīd arī kādam braucējam, bet kāda kundze, kurai tautasdziesmas esot mīļas no bērnības, uz tuvējā akmens nosēž visu improvizēto koncertu un ir ļoti gandarīta par folkloristu ideju.
Saulkrastu iedzīvotāja Benita Dumberga sprieda, ka latvietības noturēšana bez dziedāšanas nesekmēsies. "Ja mēs dziesmas pazaudēsim, ja mēs valodu pazaudēsim, tad jau nebūs latviešu vairs. Tik daudz jau mēs esam izšķiesti ap visu pasauli, tad tiem, kas te ir, jāturas kopā ar zobiem un nagiem," viņa uzsvēra.
Dziedāšana ir folkloristu sirdslieta, un šādu veidu, kā popularizēt latvju dainu bagātību, viņi uztver kā misiju, kas nesīs augļus pēc vairākiem gadiem. Folkloras kopas ''Dzedzieda'' vadītāja Silvija Silāre atgādina, ka ne jau no dalībnieku skaita viss atkarīgs. "Kādu reizi ir atnākuši varbūt divi, nākošajā reizē viņi paņems vēl kādu līdz, bet viņiem ir tomēr jāsajūt, kas notiek mums apkārt, un tieši šādi svētki ir tie vienojošie... kaut vai ar nejaušiem garāmgājējiem," sacīja kopas vadītāja.
Folkloras festivāls ''Pa saulei'' Saulkrastos notika jau piekto reizi, un tradīcija pieskandināt visu piejūras novadu ar tautasdziesmām tikšot turpināta arī nākamgad.
