Pirms dažiem mēnešiem finanšu ministre nepiekrita Ņikitinu virzīt par Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieku, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Līdz ar to tagad grūti pamatojama būtu Ņikitina iecelšana vēl ietekmīgākā VID ģenerāldirektora amatā.
Konkursa komisija tuvāko dienu laikā sola beidzot atrast VID ģenerāldirektoru. No 19 kandidātiem šobrīd ir palikuši trīs: apdrošināšanas speciāliste Ilze Cīrule, auditorfirmas "Deloitte" nodokļu eksperts Kaspars Rumba un Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins. Tieši pēdējais tiek piesaukts kā favorīts cīņā par VID ģenerāldirektora amatu, par kuru aizkulisēs jau esot vienojušies politiķi.
Ņikitina trumpis – plašā pieredze
Ņikitina trumpji esot plašā pieredze. Viņš strādājis par tehnisko direktoru "Zemes bankā", kuras vadītājs Andris Ruselis vēlāk kļuva par Latvijas Bankas viceprezidentu. Bijis "Rīgas miesnieka" ģenerāldirektors un apdrošināšanas sabiedrības "Balta" viceprezidents. Latvijas Bankā strādā jau 12 gadus. Taču pirms dažiem mēnešiem Ņikitinam bija ne pārāk veiksmīga saskarsme ar VID pārraugošo finanšu ministri. Viņa kandidatūra tika piedāvāta FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatam.
"Nu, tika piedāvāta, jā," atzīst pats Ņikitins. “Jā, tieši manā klātbūtnē [Ilmārs] Rimšēviča kungs un [FKTK priekšsēdētājs Pēters] Putniņa kungs informēja finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu par manu kandidatūru.” Tomēr Ņikitins tālāk virzīts netika, lai gan viņš norāda: “Es nezinu, vai tā ir viņa, kas nepiekrita."
Ņikitins domā, ka toreiz viņam pietrūcis politiskā atbalsta, taču VID ģenerāldirektoru ieceļ valdība, nevis Saeima,
tāpēc tagad, viņaprāt, lielāku lomu spēlēs pretendentu atlases komisija. Politiskās aizmugures viņam joprojām neesot, taču ir Latvijas Bankas prezidenta atbalsts.
Lai gan Ņikitina CV nav redzams, ka viņš iepriekš būtu specializējies nodokļu jomā, kandidāts savu pieredzi uzskata par ieņēmumu dienesta vadītājam piemērotu: “Es gan gribētu teikt, ka ar nodokļiem saistīts ir faktiski viss mans darba gājiens, jo, gan "Miesniekā" strādājot par valdes priekšsēdētāju un ģenerāldirektoru tāpat nācās saskarties ar šiem jautājumiem, lai viss tiktu korekti izdarīts un nomaksāts, un iegrāmatots. Tāpat arī "Baltā" par atlīdzību direktoru strādājot, vadot atlīdzības, tur arī ir saistība ar nodokļiem un nodokļu aprēķiniem.”
Rumbam lielāka saistība ar nodokļiem
Pieticīgāka vadītāja pieredze, taču lielāka saistība ar nodokļu jomu ir "Deloitte" darbiniekam Kasparam Rumbam, kurš par šo tēmu astoņus gadus interesējas gan profesionāli, gan kā nevalstiskā sektora pārstāvis:
“Es strādāju pietiekoši lielā konsultāciju uzņēmumā, un es esmu pietiekoši sabiedriski aktīvs.
Es esmu ievēlēts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Nacionālās stratēģijas padomē. (...) Es arī aktīvi esmu strādājis pie dažādu nodokļu normatīvo aktu grozījumu iniciēšanas. Es esmu gājis arī uz [Saeimas] Budžeta komisiju, Tautsaimniecības komisiju cīnīties par šiem ekonomikai svarīgiem jautājumiem.”
Trešā kandidāte Ilze Cīrule ilgus gadus strādājusi apdrošināšanas nozarē un vēl līdz septembrim bija finanšu daļas vadītāja kompānijā "Gjensidige Baltic". Taču uzņēmumā notika restrukturizācija, galvenais birojs tika pārcelts uz Lietuvu, Latvijā saglabājot vien filiāli, tāpēc optimizācijas rezultātā Cīrule darbu zaudējusi. Cīrule sākotnēji piekrīt sniegt interviju, taču vēlāk nolemj vispirms sagaidīt konkursa beigas, un no šī lēmuma neatkāpjas. Īsziņā viņa to skaidro ar to, ka “man nav pamata apšaubīt šonedēļ medijos publicēto informāciju par konkursa rezultātu.”
Noraida, ka viss jau esot sarunāts
Bažas par to, ka viss jau esot sarunāts, noraida finanšu ministre Reizniece-Ozola:
"Nu katrā ziņā man nav neviena favorīta no šiem cilvēkiem, kas ir tikuši tālāk. Man šķiet, viņiem visiem ir labas pozīcijas un ir daudzmaz līdzvērtīgi."
Ministre gan atzīst, ka, lai gan pretendentus vērtē komisija, galavārds jebkurā gadījumā būs viņai: "Es domāju, ja komisijai būs viennozīmīgs viedoklis par kādu vienu labāko, tad lai virza vienu. Savukārt, ja ir tik līdzvērtīgi kandidāti, ka būtu jāvirza vairāki, es esmu gatava arī izvēlēties no vairākiem."
Visai ticama šobrīd ir versija, ka komisija uz sarunu ar ministri varētu virzīt visus trīs kandidātus. Tas vēl jo vairāk izvēli padara politisku. Un Ņikitina uzvaru Finanšu ministrija negarantē, saka parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un zemnieku savienība):
"Skaidri un gaiši teikt, ka tas būs Ņikitina kungs, tā diemžēl es domāju - par nelaimi jums - nevar šobrīd tā teikt. (…)
Es teikšu atklāti: man, piemēram, patīk (...) Rumbas kunga kandidatūra. Tas vēstījums, ko viņš ir sniedzis presei, viņš man liekas visatbilstošākais šodienai.
Viņš man kaut kur asociējas ar Igaunijas valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, kurš šobrīd vairs neieņem šo amatu. Bet tas redzējums man ir tuvāks."
Saistība ar Razānes iecelšanu FKTK?
"Vienotība", kas ilgus gadus pārraudzīja VID un savu ietekmi parādīja arī nesen, bloķējot Ingas Koļegovas iecelšanu dienesta vadībā, tagad noliedz, ka būtu kaut kādas politiskās vienošanās par VID vadību.
Tomēr VID vadītāja meklēšanas procesu, piemēram, tā nepabeigšanu sākotnēji plānotajā termiņā viena no partijas līderēm, Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa, asi kritizē: "Vienkārši acīmredzot trūkst pieredzes un netiek profesionāli strādāts. Nav nekādu citu izskaidrojumu, jo katrā ziņā ne koalīcijas, ne kaut kādās aizkulišu dienaskārtībā nav kaut kādi jautājumi par VID vadītāju."
Tuvākajās nedēļās Saeimai būs jābalso par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka amata kandidāti Guntu Razāni. Viņa ir bijušā Latvijas vēstnieka ASV sieva, bet pa Saeimas frakcijām viņu vadā ZZS pārstāvji. “Vienotība” Razānei jau ir apsolījusi atbalstu, bet Nacionālā apvienība pagaidām vilcinās.
Tāpēc drīz būs skaidrs, cik patiesas ir kuluāru runas, ka Razānes apstiprināšanai nebūs balsu, ja Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amatā nenonāks Andris Ņikitins.
VID ģenerāldirektora atlases komisijas darbs ir pagarināts līdz 1.novembrim, taču neoficiāli tā sola darbu pabeigt jau nākamnedēļ. Tāpēc lēmums par jauno nodokļu administrācijas vadītāju valdības darba kārtībā teorētiski varētu nonākt jau novembra sākumā.
