“Galvenais ir neuzticība, nepaļaušanās uz skolotāju kā cilvēku, kurš ieguvis izglītību un strādā savā darbā; redz, citi no malas esot gudrāki un zinošāki,” problēmu iezīmēja Šuvajevs.
“Pret to, kas ir skola, izturas kā pret pērkamu sievieti, tas ir viennozīmīgi autonomijas sagraušana,” raidījumam pauda Šuvajevs.
Par autonomiju nobažījušies arī skolotāji. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) interneta aptauja, kura piedalījās 1773 pedagogi no visas Latvijas, liecina, ka 57,3% skolotāju domā, ka viņu profesionālā brīvība jeb autonomija tiek apdraudēta. Tā nedomā 16,3%, bet 26,4% nebija konkrēta viedokļa.
Izglītības un zinātne ministrijas (IZM) nodaļas vadītājas vietniece sabiedrisko attiecību jautājumos Edīte Olupe sākumā telefonsarunā raidījumam arodbiedrības aptauju komentēja, sakot, ka “arodbiedrībai ir jāpilda savas funkcijas, un viņi ceļ vētru ūdens glāzē, tas arī ir mūsu viedoklis”. Viņa arī norādīja, ka IZM ar aptaujas datiem nav iepazīstināta.
Vēlāk gan IZM ar aptauju iepazinās un Izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere raidījumam sacīja, ka nedomā, ka šis pētījums ir negatīvs, kas pierādītu, ka ir tik ļoti slikti ar skolotājiem vai ka izglītības politikas veidotāji ir ļoti negatīvi.
“Tā ir viela pārdomām katrai no šīm pusēm,” iebilda Bašķere.
Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle gan uzskata – ja vairāk nekā puse aptaujāto pedagogu tā jūtas, tas ir vērā ņemams fakts un par to ir jādomā.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve gan noraidīja bažas, ka skolotāju profesionālā brīvība būtu apdraudēta.
“Pedagogi principā ir brīvi – gan metožu, gan principu izvēlē. Nevaram teikt, ka pedagogi būtu ierobežoti savā profesionālajā darbībā,” sacīja Bašķere.
LIZDA aptauja gan liecina, ka skolotāji nav tik optimistiski.
LIZDA pētījums uzrāda vēl vienu problēmu – greizo spoguļu karaļvalsti, kurā viena parādība katrai pusei izskatās pilnīgi citādi. Skolotāji jūtas pazemoti, un viņu vadzis var kādreiz lūzt, bet ministrijā viss rādās esam kārtībā. Bet tie, kas iebilst, ir pretinieki, ne partneri.
Šuvajevs savukārt norādīja, ka “otra daļa visam notiekošajam – to dēvē par idiotizāciju, un tā ļoti spēcīgi norisinās Latvijā”.
“To dēvē arī par jauno analfabētismu. Ja skolotājs ir nedrošs, ja viņu var satriekt jebkurš un viņam pat nav iespējas paust savu pozīciju, viņam nemitīgi jāattaisnojas, ka viņš ēzelis, tad nav arī cerību, ka izglītība būs kaut cik jēdzīga,” sacīja Šuvajevs.
“Nenāk par ļaunu dažkārt padomāt, pirms rīkojas. Izskatās, ka nedomā un kaut ko izdara. Acīmredzot rīkojas labu nodomu vadīti. Bet ir tāds sens teiciens – ar labiem nodomiem ceļš uz elli bruģēts,” atgādināja filozofs.
