Valsts Izglītības satura centram (VISC) tā dēvētie tikumības grozījumi Izglītības likumā, kuri šobrīd pauž abstraktas rūpes par bērnu tikumību un liek tos sargāt no bīstamas informācijas, ir jāiestrādā detalizētā dokumentā, ko ieviest skolās.
VISC vadītājs Guntis Catlaks atzina, ka ir valstis, kurās izglītības sistēmā pedagogam ir daudz lielāka brīvība nekā Latvijā, taču pēdējo gadu tendences liecina, ka Latvija virzās uz vairāk reglamentētu attieksmi pret izglītības sistēmu. Izstrādātās vadlīnijas kalpos skolotājiem kā pamats, plānojot gan mācību stundas, gan ārpusstundu pasākumus.
Pēc Catlaka domām, vadlīnijās noteiktajām vērtībām nevajadzētu pazemot, tādēļ jāizvērtē, cik lielā mērā šīs vērtības, pieņemot tās kā labas un pareizas, kalpos kā zināma veida ideāli.
Kiope, kura palīdz veidot tikumisko vadlīniju saturu asociācijai “Ģimene", pastāstīja, ka vērtības apzīmē labumus, savukārt vērtībizglītība palīdz orientēties, kas ir patiesie labumi cilvēka dzīvē. “Tikumi ir tie morālie spēki, kas vajadzīgi, lai šos labumus sasniegtu," paskaidroja filosofe.
Profesore tāpat atbalsta Izglītības likuma tikumības grozījumu punktu, ka jāierobežo informācija, kas var apdraudēt bērnu. Viņa piekrīt, ka bērniem ir vajadzīgas zināšanas, taču piebilst, ka tad ir jāsniedz ne tikai “vienpusīga, ideoloģizēta un ierobežota”, bet gan vispusīga informācija.
Kā eksperts tikumiskās audzināšanas vadlīniju izstrādē aicināts piedalīties arī Latvijas Universitātes filozofijas profesors Igors Šuvajevs, kurš savukārt uzskata, ka izglītības likuma grozījumi, kas nosaka tikumisko audzināšanu, būtu jāatceļ. Viņaprāt, ieviešot šos likuma grozījumus, tie tāpat netiks ņemti vērā.
“Šajā gadījumā tas ir terors pret skolotājiem, un tas turpināsies pret visu sabiedrību,” prognozēja Šuvajevs.
Turpretī asociācijas “Ģimene” vadītāja Ilona Bremze uzskata, ka tikumiskā audzināšana skolā nepieciešama tādēļ, lai “stiprinātu jauniešu apziņu par to, ka viņi ir topošie tēvi, topošās mātes, vīri un sievas, un runātu par to, kā veidot šīs veiksmīgās attiecības”.
Viņasprāt, šobrīd informācija par attiecībām skolās tiek reducēta līdz seksualitātei un seksuālajām attiecībām, turklāt tāda “novirze no normas kā homoseksualitāte tiek plaši propagandēta un saukta par normu”.
Asociācijas “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle drīzāk satraucas par to, vai tikumīgi no pieaugušo, pedagogu un deputātu puses ir ļaut bērniem pašiem uz savu galvu meklēt informāciju par interesējošiem jautājumiem internetā. Ķelle piebilda, ka atklāti par to gan neviens nerunā, jo “cilvēki ir iebaidīti, un šī pašcenzūra šobrīd strādā”.
Par gaidāmajām vadlīnijām noraizējušies ir arī pedagogi, kam dokumentā noteiktais būs jāīsteno praksē. Juglas vidusskolas bioloģijas kolotāja Aija Siliņa šajā dokumentā saskata neuzticību skolotājam. Viņa negribētu piedzīvot situāciju, kurā kāds nosaka to, ka par noteiktām tēmām viņa nedrīkst runāt vai atbildēt uz bērnu jautājumiem. “Visdrīzāk, es nestrādāšu, ja tādi laiki atkal pienāks,” pieļāva skolotāja.
Ziņots, ka līdz šim Valsts izglītības satura centra (VISC) izveidotā darba grupā tikumiskās audzināšanas vadlīniju izstrādei tika piedāvāti tikumi - cieņa, solidaritāte, taisnīgums, krietnums, godīgums, brīvība, atbildība, centība, rūpes, līdzcietība. Tomēr diskusijas par vadlīniju saturu vēl turpinās.
Nākamā ekspertu tikšanās plānota 22.decembrī
Saeima 18. jūnijā atbalstīja pretrunīgi vērtētos Izglītības likuma grozījumus, kas paredz pienākumu skolām nodrošināt izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Vēlāk iniciatīvu portālā „manabalss.lv” sākta parakstu vākšana pret „tikumības grozījumiem”.
Lai būtu iespējams ieviest Saeimas grozījumos iekļauto normu, Valsts izglītības un satura centrs plāno izstrādāt vadlīnijas par tikumisko audzināšanu. Vēlmi piedalīties tikumiskās izglītības vadlīniju tapināšanā izteikušas daudzas nevalstiskās organizācijas, taču to motivācija ir ļoti atšķirīga.
