Sarunā ar Latvijas Radio Marko Benedeti aicināja Latvijas amatpersonas sanāksmēs Briselē vairāk runāt dzimtajā - latviešu valodā. Benedeti arī klāstīja, ko domā par latviešu valodu, par tulku „medīšanu” universitātēs, par to, cik labas vai sliktas ir politiķu svešvalodu zināšanas, un kādēļ sanāksmēs labāk runāt savā dzimtajā mēlē. Jāpiebilst, ka šī – Latvijas prezidentūra - ir pēdējā, kuru Bendetti palīdz sagatavot - gada beigās viņš dosies pensijā. Vienā no pēdējām intervijām medijiem Marko Benedeti, vēl esot augstajā amatā, sarunājās ar Latvijas Radio korespondentu Gintu Amoliņu.
Gints Amoliņš: Cik valodas Jūs pats pārzināt?
Marko Benedeti: Es runāju četrās valodās, bet sliecos uzskatīt, tās ir vieglās valodas. Itāļu ir mana dzimtā valoda, tad franču, angļu un spāņu. Es arī saprotu portugāļu valodu, bet tajā nerunāju daudz.
- Šī ir jūsu piektā viesošanās reize Latvijā. Pirmā bija 2001.gadā. Vai Jūs varat ko pateikt latviešu valodā un ko jūs domājat par latviešu valodu?
- Latviešu valodā es varu pateikt tikai „Paldies”. Latviešu valoda ir ļoti interesanta valoda, nedaudz nostatus no citām. Jūs zināt labāk par mani, ka tā ir baltu valoda - kā lietuviešu, un tādēļ mums nav daudz valodu no šīs grupas.
Tomēr latviešu valodai ir tieši tādās pašas tiesības, kā pārējām 23 Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Un es vēlētos mudināt jūsu pārstāvjus, kad viņi Latvijas prezidentūras laikā vadīs sanāksmes Briselē un šeit, runāt savā valodā. Un par tulkošanu parūpēsimies mēs.
- Mēs vēl atgriezīsimies pie šī jautājuma par to, kā lietas notiek sanāksmēs Briselē. Bet Jūs esat ieradies šeit, jo tuvojas Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, lai pārbaudītu, vai Latvija ir sagatavojusies visu 24 oficiālo valodu tulkošanas darbiem.
- Patiesībā mēs jau pirms diviem gadiem sākām sagatavošanos attiecībā uz tulkošanu Latvijas prezidentūras laikā. Saistībā ar to
es šeit biju jau pērn maijā. Un man ir jāsaka, ka es esmu ļoti apmierināts ar padarīto. Manuprāt, šis ir viens no labākajiem sagatavošanās procesiem, ko esmu redzējis. Un šī 29. reize, kad es iesaistos prezidentūras sagatavošanā. Un runājot tieši par sagatavošanos prezidentūrai pirmo reizi, kā tas ir Latvijas gadījumā, es domāju, šī ir vislabākais sagatavošanās process. Tādēļ jums nevajadzētu satraukties.
- Tad viss būs kārtībā?
- Es nezinu, vai viss būs kārtībā, bet mēs esam sagatavojušies, lai viss būtu kārtībā.
- Šobrīd Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas. Cik lielu tulku armija ir nepieciešama, lai visu iztulkotu?
- Pirmkārt, mēs netulkojam visu visās valodās. Tas nebūtu iespējams. Katru dienu mums ir aptuveni 70 sanāksmes. Katrā sanāksmē visu nepieciešamo valodu tulkošanai mums ir vajadzīgi 70 tulki. Tas nozīmētu 5000 tulku katru dienu, kas vienkārši nav iespējams. Tādēļ nepieciešamais tulku skaits katrā sanāksmē ir pieskaņots reālajām vajadzībām. Runājot par kopienas ministru sanāksmēm - tur mums ir visas valodas, un tā ir aptuveni 70 tulku komanda.
Manis vadītajā dienestā ir 600 pastāvīgo tulku. Un vēl mēs varam katru dienu piesaistīt 200-300 ārštata tulkus. Līdz ar to mums ir aptuveni 1000 cilvēku un 70 sanāksmes dienā.
Pērn mēs nodrošinājām ap 12 tūkstošiem sanāksmju..
- Tātad, katrai Eiropas Savienības ministru sanāksmei jums vajadzīgi 70 tulki?
- Jā.
- Kādā valodā ministri un delegāti sarunājas savā starpā?
- Pārsvarā viņi runā angļu valodā, bet tā nav labākās kvalitātes angļu valoda. Parasti tā ir ļoti vāja. Līdz ar to tas nepalīdz komunikācijai. Tādēļ īpaši sanāksmēs, kur mums ir tulki visām valodām, es vienmēr mudinu delegātus, dažādu dalībvalstu pārstāvjus, runāt pašiem savā valodā. Jo tas ir gan vieglāk viņiem pašiem, gan viņus var labāk saprast. Viņi var skaidri izteikt to domu, kādu grib, nevis to, kādu pieļauj svešvalodas zināšanu līmenis. Jo, kad runājat svešvalodā, jūs izsakāties, kā spējat. Kad runājat dzimtajā valodā, jūs arī pasākāt, ko gribat pateikt. Un par pārējo parūpējas tulki.
- Kā jūs izvēlaties tulkus? Cik liela ir konkurence, lai kļūtu par tulku?
- Ir divu veidu atlasīšanas process. Kā jau teicu, mums ir pastāvīgie tulki, un ārštata tulki, kurus piesaistām pēc vajadzības. Attiecībā uz pastāvīgajiem tulkiem mums ir atklāti konkursi reizi trīs, četros gados katrai valodai. Tie, kuri iztur konkursu, var tikt pieņemti darbā jebkurā no institūcijām, kurās ir mutvārdu tulkošanas dienests. Tas ir - mūsu pārstāvētajā Eiropas Komisijā, kā arī Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienības Tiesā.
Attiecībā uz ārpus štata tulkiem, mums ir akreditācijas testi. Ja tulks iztur pārbaudi, viņš tiek iekļauts akreditācijas sarakstā un arī var strādāt jebkurai no šīm institūcijām. Mēs cenšamies rīkot šādas pārbaudes katru gadu, jo mēs mēģinām noķert universitāšu absolventus. Bet tas ne vienmēr ir iespējams. Piemēram,
latviešu valodai mums ir 14 pastāvīgie tulki, kas strādā tikai mums - Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības ministru padomes sanāksmēm. Un vēl ir 45 akreditēti ārštata latviešu valodas tulki, kas var strādāt jebkurai no institūcijām. Domāju, ka viņus izsauks arī uz šejieni, jo prezidentūras laikā būs sanāksmes arī Latvijā.
Man jāsaka, ka akreditācijas tests ir ļoti grūts. To noliek ne vairāk kā 20 procenti. Bet šādā komplicētā situācijā, kad ir 70 tulki, kas savstarpēji vienlaikus mijiedarbojas, mums ir jābūt drošiem, ka stiprs ir katrs ķēdes posms. Jo, ja ir kaut viens vājš posms, tad ir risks, ka ķēde pārtrūks.
- Vai jums ir tulku iztrūkums kādā no valodu kombinācijām?
- Jā, protams, mums ir. Jo mēs vēl neesam pilnībā ieskrējušies ar tā dēvētajām „jaunajām valodām”- tām, kas pievienojās pirms desmit gadiem pēc „lielās paplašināšanās.” Ar latviešu valodu tagad viss ir kārtībā. Jā, protams, mums vienmēr vajadzēs vairāk. Bet mēs varēsim nodrošināt šo prezidentūru ar nepieciešamajiem tulkiem.
Bet ir arī valodas, kur mums nepietiek tulku. Piemēram, pieminot jūsu kaimiņus - lietuviešu vai igauņu valodām, un dažkārt pat grieķu valodai mums nav pietiekami daudz tulku.
- Un ko jūs darāt šādā gadījumā?
- Mēs mēģinām pievērst uzmanību šim jautājumam universitātēs un dalībvalstu iestādēs. Jo mutvārdu tulkošanas kursi ir ļoti specifiski, kandidātu mēdz būt maz, un universitātēm pārāk nepatīk kursi, kuros ir maz studentu. Tādēļ ir nepieciešama palīdzība no varasiestādēm. Un arī mēs paši šim mērķim piešķiram finansējumu augstskolām, jo tas ir gan mūsu, gan dalībvalstu interesēs. Mums ir nepieciešams pievērst uzmanību šai lietai, un diemžēl tas jādara gandrīz visu laiku. Tas ir tas, ar ko man pārsvarā nākas nodarboties.
- Tātad, jūs cenšaties „nomedīt” tulkus uzreiz no universitātēm.
- Jā, bet mēs varam „nomedīt” tikai to, ko augstskolas ir sagatavojušas. Tulki neaug kokos. Tādēļ mums ir nepieciešams sadarboties ar universitātēm, un augstskolām jāsadarbojas ar mums un nacionālajām iestādēm.
- Vai ir bijušas sanāksmes, kurās jums vienkārši nav tulka kādai valodai?
- Jā, protams, mums ir šādi gadījumi. Tādām valodām kā franču, angļu vai vācu vajadzības gadījumā Briselē ir viegli atrast tulku. Bet cita lieta ir ar latviešu vai citām mazāk izplatītām valodām. Šādā gadījumā mums delegātiem vienkārši nākas pateikt, ka „piedodiet, bet šodien mēs nevarēsim „nosegt” jūsu valodu; jums būs jāiztiek ar angļu valodu vai tamlīdzīgi.”
- Cik valodās tulks parasti runā, cik valodas tulks parasti prot?
- Kad mēs pieņemam darbā tulku, viņi var piedalīties intensīvos apmācību kursos, lai savām zināšanām pievienotu vēl kādu valodu. Un vairums tulku to arī dara. Nav neparasti, ja kāds pie mums sāk strādāt ar divām vai trim valodām un karjeru beidz jau ar sešām vai septiņām valodām. Mūsu dienestā tulki vidēji prot četras ar pusi valodas.
- Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas, kam ir vajadzīga tulku armija un daudz naudas. Kā Jūs domājat, varbūt vajadzētu tikai pāris oficiālas valodas, piemēram, angļu un franču?
- Redziet, tas neiet cauri - ne likumiski, ne politiski. Tas dotu priekšrocības tiem, kuriem šīs ir dzimtās valodas. Mēs redzam, ka tie, kuriem angļu ir dzimtā valoda - viņi atrodas daudz labvēlīgākā stāvoklī. Tas nav taisnīgi. Tas ir viens aspekts. Otrs aspekts ir, ka - tā kā saskaņā ar likumu katrs Eiropas Savienības pieņemts lēmums gandrīz automātiski tiek piemērots visiem kopienas iedzīvotājiem - viņiem ir tiesības savā dzimtajā valodā saprast, par ko ir runa. Bet arī, kad ministru padomes līmenī tiek pieņemts lēmums, lai apstiprinātu tādu vai citādu direktīvu, tur ir jābūt tulkotām visām valodām, pa ja ministrs tulkojumu neklausās. Jo pretējā gadījumā kādam būtu pārāk viegli apšaubīt lēmuma likumību, sakot, ka mēs to nevarējām noklausīties, piemēram, latviski. Un tad viss jāsāk no gala.
Jā, zemāka līmeņa sanāksmēs - sagatavošanās darba grupās, ekspertu grupās, var arī iztikt ar divām, trijām valodām, un vairumā gadījumu tā arī notiek. Bet ir situācijas, kad saskaņā ar nolikumu ir jābūt visām valodām. Un vēl,
es vēlos piebilst, ka ļoti delikātā un saspringtā situācijā, kad tiešām notiek smagas diskusijas - labāk runāt savā dzimtajā valodā. Jo jūs negribat sniegt priekšrocības citiem, ar kuriem diskutējat, ja viņi var runāt savā dzimtajā valodā.
- Vai varat mums pastāstīt, kāda ir mutvārdu tulka tipiskā diena Briselē?
- Parasti viņi dodas uz sanāksmēm uz kādu no institūcijām, un normāli diena ir sadalīta divās daļās - trīs vai četras stundas no rīta un gandrīz tikpat pēcpusdienā. Bet ir ļoti detalizēti noteikumi par darba slodzi. Piemēram, nedrīkst būt vairāk par tik un tik tulkošanas sesijām nedēļā; vai nedrīkst strādāt naktī, ja strādāts iepriekšējā dienā.
- Pieņemsim, tulkam ir diena, kad viņam jāstrādā. Viņš pamostas, iekāpj metro, aizbrauc uz Eiropas Komisiju, aiziet uz tulkošanas kabīni... Un tad?
- Ja ir profesija, kur darbā ir jābūt laikā, tad tā ir mutvārdu tulkošana. Jo nevar ierasties uz sanāksmi pēc delegātiem. Vienā tulkošanas kabīnē parasti ir trīs cilvēki, kas tulko uz maiņām. Ja vien nav sarežģīts tulkošanas režīms, tulks strādā pusstundu, un tad viņš var paņemt pusstundas vai stundas pārtraukumu. Pēc tam ir lielais pārtraukums, un pēcpusdienā darbs turpinās tādā pašā veidā. Tas arī ir viss, ja vien nav paredzēta nakts sesija. Bet šādos gadījumos tas ir zināms jau labu laiku iepriekš.
- Vai tā ir milzīga mentāla slodze prātam - sinhroni tulkot runu? Piemēram, atceramies, ka pirms dažiem gadiem ANO paģība tulks, kuram vajadzēja tulkot Ugo Čavesa uzrunu, bet kurš turpināja runāt ļoti ilgi...
- Dažkārt tas var būt stresains darbs. Bet sanāksmju laiki, grafiki un darba slodzes noteikumi ir tik organizēti, ka pie mums šāda veida situācija nav gadījusies. Protams, sanāksmju rīkotājiem ir jādomā arī par tulku labsajūtu. Mēs nevēlamies strādāt vietā, kur nav dienasgaismas, kur kabīne ir ļoti maza - galu galā tā ir vieta, kur mutvārdu tulki pavada lielu daļas savas dzīves. Piemēram, vai Jūs gribētu biroja telpu bez logiem? Jūs negribētu. Bet
ja apstākļi ir labi un ja tulks sagatavojas sanāksmei ar pareizajiem dokumentiem un interesantiem avīžu rakstiem par tēmu, tad tas nav tik stresaini. Es uzskatu, ka sagatavošanās ir gandrīz puse no darba.
- Vai gadās, ka tulks nevar atrast, nevar izdomāt pareizos vārdus?
- Es domāju, ka tas gadās diezgan bieži. Bet tulkam kabīnē blakus ir divi kolēģi, kas nepieciešamības gadījumā var palīdzēt un uzrakstīt vārdu uz papīra lapiņas. Parasti viņi arī palīdz ar statistikas skaitļiem, ko parasti citē lielā ātrumā. Mums ir arī terminu saraksti, lai tulki var sagatavoties jau iepriekš. Bet, jā, vienmēr var gadīties kāds savāds vārds, ko tulks nezin. Pirmajā reizē nominstināsies, bet nākamajā reizē viņš to jau zinās. Un palīdz arī konteksts.
- Mēs tuvojamies noslēgumam. Cik liela ir tulka atbildība Eiropas institūcijās? Tur notiek svarīgas lietas, veidota politika, vienošanās. Un ir svarīgi iztulkot korekti. Vai ir gadījies, ka ir kāda problēma, ka varbūt vienošanās ir apdraudēta nepareizas iztulkošanas dēļ?
- Es tā nedomāju. Jā, ir reizes, kad varbūt ir kāda aizķeršanās sanāksmē, jo ir jāpasaka divas reizes, jo komunikācija nav tik laba. Bet dažkārt tie ir arī valstu delegāti, kas izmanto šādu ieganstu, lai piebremzētu vienošanās procesu, lai viņiem būtu vairāk laika par to padomāt. 14 gadu laikā, kopš esmu vadījis šo dienestu, es neesmu pieredzējis gadījumus, kad tulku dēļ sabruktu sarunu process. Vismaz līdz šim.
- Tātad tiktāl viss labi?
- Es par to turu īkšķus!
