ES prezidentūra devusi pārliecību – Latvijai lieli uzdevumi ir pa spēkam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Otrdien, 30.jūnijā, noslēdzas pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Jau 1.jūlijā  prezidējošās valsts pienākumus uzņemsies Luksemburga. Savukārt mēs kā ik rītu šonedēļ turpinām izvērtēt prezidentūras laikā paveikto. Šodien – par to, kādas mācības un iespaidus aizvadītajā pusgadā ir guvuši Latvijas politiķi un ierēdņi, kā arī Igaunija, kura kā pēdējā no Baltijas valstīm prezidentūru vadīs pēc trim gadiem.

Tik daudz problēmu vienlaikus, tik traka situācija līdz šim nav bijusi, tomēr Latvijas prezidentūra bija ļoti elastīga un spēja ātri reaģēt uz izaicinājumiem. Tā pēdējo sešu mēnešu darbu raksturo ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš gan piebilst, ka prezidentūras laikā sapratis vairākas lietas, kas būs jāņem vērā nākamajās reizēs:

''Mēs diezgan daudz runājām, un visi teica, ka mums nevajag tādu Eiropas lietu ministru, ka tiksim galā – ir ārlietu ministrs, ir parlamentārais sekretārs. Un tomēr diemžēl prakse – gan citu valstu, gan Latvijas – parāda, ka uz prezidentūras laiku šāds ministrs bija vajadzīgs. Protams, gan Zanda Kalniņa-Lukaševica, gan es mēģinājām un darījām visu, lai tiktu galā ar šiem pienākumiem. Bet, piemēram, Kalniņai-Lukaševicai bija faktiski jādzīvo Strasbūrā un Briselē. Man bija jāaizstāj augstā pārstāve ārlietās, jāvada vairākas padomes, un tomēr bija jūtams, ka tā slodze bija mazliet par lielu.''

Ārlietu ministrs arī atzīst, ka sākotnējais finansējuma pieprasījums cilvēkresursiem no ministriju puses bijis pārspīlēts. Tiesa gan, beigās izdevies ietaupīt, taču nākotnē plānošana būšot precīzāka. Trešā lieta - ir jādomā par to, kā noturēt pieredzi ieguvušos darbiniekus, saka Rinkēvičs:

''Mums ir šobrīd sagatavoti ļoti labi eksperti visās nozarēs, viņi ir izgājuši nenovērtējamu skolu, kas var palīdzēt Eiropas Savienības ietvaros daudz labāk aizstāvēt Latvijas intereses. Ir jādomā, kā šos cilvēkus saglabāt. Tas nav stāsts par štata vietām (ne jau visus laidīs vaļā), bet tas ir stāsts par konkurētspējīgu atalgojumu, jo šiem cilvēkiem ir, kur iet.''

Gada beigās tiks likvidēts īpaši šim mērķim izveidotais Latvijas prezidentūras sekretariāts. Tā direktore Kristīne Pommere uzsver, ka viņas spilgtākais iespaids ir viņas kolēģu darba spējas:

''Tas, kas man noteikti paliks prātā – cik cilvēks var daudz izdarīt. Jo šī bija pirmā Latvijas prezidentūra, un cilvēki ar ļoti augstu motivāciju un degsmi darīja savu darbu, zinot, ka tas ir īstermiņa darbs, terminēts darbs. Tiešām cilvēki neskaitīja stundas, bet veica savu darbu lieliski. Tas bija garš sprints, pat ne maratons.

Latvijai ir bijusi pieredze ar iepriekšējiem pasākumiem – atceramies NATO samitu un citus, bet tie bija dažas dienas. Šis bija pusgads, 197 pasākumi – milzīgs darba apjoms, kas ir bijis.''

Pēc trim gadiem Eiropas Savienības prezidējošā valsts būs Igaunija, un tās prezidentūra iekritīs valsts simtgades svinību laikā. Mūsu kaimiņvalsts šim pienākumam ir sākusi gatavoties ļoti savlaicīgi. Kopš pagājušā rudens Latvijas prezidentūras sekretariātā kā norīkotais nacionālais eksperts strādāja Igaunijas Ārlietu ministrijas diplomāts Tomass Tīrs, kurš darbojās finanšu plānošanas un uzraudzības departamentā. Viņa galvenais uzdevums bija uzkrāt pieredzi un informāciju, ko pēc tam nodot saviem kolēģiem Igaunijā, un Tīrs uzskata, ka laiku Latvijā ir pavadījis vērtīgi:

'''Man ir prieks, ka bija tāda uzticība dota, es strādāju ar akreditācijas sistēmu, ar delegātu reģistrāciju, un es redzēju visu to procesu, kā tas strādā. Kad cilvēki plāno lielu pasākumu, viņi domā par pamatlietām, bet visas tehniskās detaļas, visas mazās lietas, kas ir svarīgas, - ļoti pozitīvi, ka esmu visu to redzējis, esmu par to rakstījis saviem kolēģiem.''

Piemēram, tagad Igaunijas prezidentūras komandai ir skaidrs, ka darba apjoms būšot milzīgs, jo viens pēc otra vai pat paralēli var notikt pat pieci augsta līmeņa pasākumi, uz kuriem ierodas vairāki desmiti ministru no visas Eiropas Savienības, un visi viņi ir jānodrošina ar transportu un viesnīcām.

''Otra lieta – visiem resursiem ir jābūt rezervēm, nevar izplānot tik precīzi, ka viss tā arī notiks – dažreiz mainās lietas, delegātu ir vairāk, jābūt gataviem uz izmaiņām pēdējā brīdī,'' saka Tīrs.

Igaunijas pārstāvis Tīrs vērtē, ka no tehniskā viedokļa Latvijas prezidentūra notikusi gludi un bez aizķeršanās. Negaidīti satricinājumi nākuši no ārpuses, ko piemin gan ārlietu ministrs, gan premjerministre Laimdota Straujuma:

''Protams, vairāk jau paliek prātā tie sarežģītie jautājumi, kas ir Grieķija, kas ir [bēgļu] kvotas, kur mēs meklējam risinājumu; sākās ar terorismu Francijā – tā kā tie vairāk paliek atmiņā.

Bet es esmu gandarīta, ka mums izdevās izpildīt visu, ko mēs pa nedēļām bijām plānojuši – faktiski mums visu plānu izdevās izpildīt. Un tas ir svarīgi – mēs parādījām, ka Latvija nav province, ka Latvijas ministri un Latvijas ierēdņi strādāja patiešām labi.''

Kad Latvijai atkal būs jāuzņemas prezidējošās valsts pienākumi, pagaidām nav zināms, jo šobrīd rotējošās Eiropas Savienības Padomes prezidentūras grafiks ir apstiprināts līdz 2020.gada vidum. Taču nav izslēgts, ka tas var notikt arī ātrāk nekā pēc 14 gadiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti