Tajā apsūdzēts Jānis Gaigals, kurš tobrīd bija jaunietes draugs.
Otrdien lietā notika tiesu debates un apsūdzētais teica pēdējo vārdu. Aizstāvības puse lūdza pārkvalificēt šo noziegumu no tīšas nonāvēšanas uz tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kas aiz neuzmanības izraisīja personas nāvi.
Slepkavībā apsūdzētais Jānis Gaigals pēdējā vārdā lūdza piedošanu Elīnas Pupiņas vecākiem un sacīja, ka notikušo nožēlo. Tomēr nonāvētās jaunietes tēvs Mihails Pupiņš netic apsūdzētā vārdu patiesumam. „Visi fakti gan pirms tam, gan tagad liecina, ka nožēlošana ir mēģinājums manipulēt ar jūsu kā sabiedrības viedokli un ietekmēt tiesu. (..) Mums ir fakti: ar noziegumu slēpšanu, ar to, ka viņš izģērba mūsu meitu un salika asiņaino veļu somā, ar to, ka viņš zvanīja draugiem (..) ar to, ka viņš ļoti ilgi mēģināja to slēpt [slepkavību],” noraidošs bija Pupiņš.
Slepkavība notika 2012.gada 15.maijā dzīvoklī, kur dzīvoja Gaigals. Atbilstoši apsūdzībai, tā notikusi sadzīviska strīda laikā. Apsūdzības rakstā arī nav nekas minēts par iespējamiem seksuāla rakstura motīviem.
