LTV raidījums „Aizliegtais paņēmiens” trīs mēnešus ilgušās operācijas „Tautas balss” ietvaros pētīja, kas ir tā sabiedrības daļa, kas dzer stipro alu, un cik alkoholisms ir saistīts ar citām sociālām problēmām – vispirms jau bezdarbu. Līdztekus tam raidījums arī izzināja to, kā ražo stipro, taču lēto alu.
Lētāks un īsāks ražošanas process
„Man būs jūs jāapbēdina un jālauž pāris mīti, kas ir iesakņojušies ļoti dziļi – alu neražo no pulvera, un arī spirtu neviens nelej klāt,” par daļā sabiedrības populārajiem dzērieniem, sauktus arī par „bamsli”, „torpēdu”, „dūci” vai „bombu”, saka Melnis, kura paša darītava šādus dzērienus neražo.
„Tur ir pāris lietas, uz ko var ļoti, ļoti ietaupīt, iegūstot lētu produktu īsā laikā.
Pirmkārt, iesala vietā liek graudus, kas ir ievērojami lētāki. Otra lieta – apiņus aizvieto ar apiņu ekstraktu, kas ir ievērojami lētāks, bet savā būtībā ir no sliktākas kvalitātes apiņiem izspiesta elļa. Trešā, būtiskākā lieta – tiem izlaiž nogatavināšanas fāzi,” klāsta Melnis.
Līdz ar to stiprā alus ražošana ir gan lētāka, gan laika ziņā īsāka.
„Lēts un vienkāršs pagatavošanā, bet ar savām garšas īpašībām neizceļas. Mērķis - maksimāls reibums par minimālu cenu,” secina uzņēmējs.
Uzņēmēji: Divlitreņu aizliegums alkoholismu neizskaudīs
Populārākās alus šķirnes Latvijā ir „Cēsu Premium” un „Miezītis”, un abas ražo „Cēsu alus”. Uzņēmuma galvenais aldaris Māris Grambergs stāsta, ka stipro alu darina, no miežiem iegūstot iesalu, tad misu, kuru vārot pievieno apiņus un, visbeidzot, raugu. Tad alum tiek ļauts rūgt. Atšķirībā no vieglāka alus, stiprajam alum rūgšanas process ir ilgāks.
Viņš norāda - ja būtu nepieciešams, tad alus varētu būt stiprāks par septiņiem grādiem. Taču tad arī izmaksas būs lielākas, jo ražosanas process dārgāks. „Bet ar vienkāršām metodēm 15 grādi nav problēma,” viņš saka.
Par Saeimas deputātu un bijušā veselības ministra Gunta Belēviča ieceri aizliegt stiprā alus pārdošanu divu litru pudelēs alus darītāji izsakās skeptiski, norādot, ka alkoholismu tas nemazinās.
„Alus tirgus šobrīd krīt, pēdējos gados kopējais alkohola patēriņš valstī nekrīt. Man rodas jautājums, vai tiešām, aizliedzot alus iepakojumu, iepakot alu virs viena litra tilpuma, samazināsies kopējais alkohola patēriņš valstī?” retoriski jautā AS „Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.
Līdzīgas domās ir Melnis. Viņš paredz, ka alus darītāji to pašu tilpumu satilpinās nevis vienā divlitru, bet divās litra vai četrās puslitra pudelēs.
„Tad jau labāk paceļam, dubultojam akcīzes nodokli,” norāda Melnis.
Ideju aizliegt alus pārdošanu „divlitrenēs”, kā arī alkoholisko kokteiļu pārdošanu 1,5 litra tilpuma plastmasas pudelēs patlaban izskata Saeima. Belēvičs savulaik norādija, ka alkohola pārdošana lielajās pudelēs sekmē sabiedrības, tostarp jauniešu, nodzirdīšanu. Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) bilda, ka alkohols lielajās pudeles negatīvi ietekmē gan sabiedrības veselību, gan tautsaimniecību.
Par to, vai divlitrīgo alus pudeļu aizliegums izārstēs cilvēkus no alkoholisma, raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” operācija «Tautas balss» - speciālveltījums Saeimas deputātiem - pirmdien, 24.oktobrī, 19:30 LTV1 un replay.lv.
