Iespējamais spiediens uz mediju uzraugiem un līdz ar to uz raidsabiedrību neatkarību būtu daudz mazāk iespējams, ja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanā piedalītos arī dažādas sabiedriskās organizācijas.
„Arī citur Eiropā saskaramies ar mēģinājumiem ietekmēt medijus. Politika vienmēr centusies ja ne gluži kontrolēt, tad vismaz ietekmēt medijus. Jāsaprot, ka mēs nekad nevarēsim izslēgt politiku no dažādām dzīves jomām. Taču, kad viņi cenšas ietekmēt medijus, tad tas ir īpaši jūtīgs jautājums, jo mēs – sabiedriskie mediji – pastāvam, lai kontrolētu valdību, parlamentu un tā tālāk,” skaidro Bergants.
„Tātad mēs esam partneri, mēs esam daļa no sabiedriskas sistēmas. Bet, ja viena no šīs sistēmas varām vēlas ņemt virsroku pār citu – šajā gadījumā mediju – varu, tad runājam par nopietnu problēmu. Citviet Eiropā, un tā vajadzētu arī jūsu valstī, politiķi ir atbildīgi par to, lai medijiem tiktu nodrošināta laba darba vide, bet politiķi nedrīkstētu medijus kontrolēt,” skaidro Bergants.
Viņš akcentē, ka vairumā Eiropas valstu mediju uzraugus vēlē ne tikai politiķi, bet arī sabiedrības pārstāvji. „Kontrolei – arī jūsu valstī – ir izveidota īpaša uzraudzības institūcija, kas ir profesionāļi, kuri ir vēlētas amatpersonas. Mediju uzraugus lielākajā daļā Eiropas valstu nevēl tikai parlaments. Procesā piedalās sabiedrības pārstāvji. Šie regulatorā ievēlētie profesionāļi tad arī ir atbildīgi par mediju īstenoto attīstību, tiekšanos uz sasniegumiem un neatkarības saglabāšanu. Ja kāds ierodas no malas un vēlas atlaist daļu no uzraugiem, tā ir problēma,” norāda Bergants.
Ziņots, ka divu Saeimas komisiju – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Publisko izdevuma revīzijas komisijas kopīgajā sēdē – tika nolemts darbu uzteikt tikai padomes vadītājam Aināram Dimantam. Galīgais lēmums gan būs jāpieņem Saeimas plenārsēdē, kad savu viedokli varēs izteikt visi deputāti.
Jau ziņots, ka jūnija vidū vairāku Saeimas frakciju deputāti parakstīja ierosinājumu atlaist visus NEPLP locekļus. Iesniegumu par NEPLP atlaišanu parakstījuši - Solvita Āboltiņa un Kārlis Šadurskis no "Vienotības", Augusts Brigmanis, Andris Siliņš un Ingmārs Līdaka no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), Artuss Kaimiņš, Mārtiņš Bondars, Mārtiņš Šics un Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība).
NEPLP tiek pārmesta neefektīva rīcība ar budžeta naudu, krievu valodas pieaugums „Radio Skonto” un rupjības radio Pieci.lv. Elektronisko mediju uzraugs un arī abu sabiedrisko mediju pārstāvji gan atzinuši, ka pārmetumi ir nevietā.Padomes vadītājs Ainārs Dimants uzskata, ka šis ierosinājums ir politiski motivēts.
