„Tas, ko partijas piedāvā, drīzāk ir populistiski solījumi, jo vēlme graut Eiropas Savienību vai reformēt to līdz absolūtai nepazīšanai ir diezgan klajā pretrunā ar to ģeopolitisko stāvokli, kādā mēs šobrīd atrodamies un uz kuru mums vajadzētu iet,” vērtēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Rinalds Gulbis. Pētnieks norādīja, ka Latvija globālajā dienaskārtībā diez vai var būt ar pietiekami skaļu balsi, lai to sadzirdētu.
EP gan ir eiroskeptiķu grupa un Eiropā pieaug šādu spēku popularitāte, atzina pētnieks. „Tas dara uzmanīgus cilvēkus Eiropas Savienības struktūru iekšienē, jo šie spēki aizvien vairāk ap sevi sāk konsolidēt vēlētājus. Tas var novest pie tā, ka Eiropas Savienība ar laiku varētu sākt novājināties un vairs nepildīt tos mērķus, kuru dēļ tā tika radīta,” sacīja Gulbis.
Eiroskeptiķu popularitātes pieaugums esot skaidrojams ar piedzīvoto ekonomisko krīzi, kura vēl ir atstājusi ietekmi daudzās dalībvalstīs.
Arī Vidzemes augstskolas lektors, politologs Jānis Kapustāns norādīja, ka partiju pārstāvji pauduši vairākas populistiskas lietas. Partiju pārstāvji esot runājuši par jautājumiem, kas Latvijā interesē, bet Briselē par to netiktu runāts un iekļauts darba kārtībā.
Tajā pašā laikā dažas lietas esot atzīmētas veiksmīgi: „Kristīgie demokrāti atzina, ka izstāšanās no ES drošību neveicinās. Tā kā te ir kāds pamatots arguments. „Par prezidentālu republiku” atzina, ka būtu labi samazināt sēdes Strasbūrā – tīri laba ideja, bet no otras puses diemžēl nav realizējama. Jo grūti iedomāties, kā varētu pārliecināt Franciju, ka vajadzētu atteikties no Strasbūras, jo tā nes lielus ienākumus. Un Latvijas Atdzimšanas partijas pārstāvis teica, ka dalītas kompetences nenosaka pensijas – domāju, tā arī ir drosmīga atziņa.”
