Konsultante pārvaldības jomā Baiba Rubesa uzsvēra, ka valstij jābūt skaidrībai, kādu Latvijas tēlu un kur tā vēlas veidot. „Kas ir tas, kas Latvijai dotu vislielāko atdevi? Tas nav pilnīgi izdomāts līdz galam. Bet pēdējā brīdī šitā izvilkties ārā no „Expo” nav īpaši labi,” atzina eksperte. „Visa šī jezga norāda uz valsts nespēju projektus vērtīgā un kvalitatīvā veidā vadīt, un saprast, kad patiešām ir jāsāk. Mēs neprotam šādus lielus projektus laicīgi, ilgstoši un profesionāli novadīt līdz galam.”
Rubesas ieksatā, Latvijai tomēr vajadzēja vismaz kaut kādā veidā piedalīties izstādē, jo nepiedalīšanās „valsts reputācijai sāpēs vairāk nekā makam”.
Arī Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese apšaubīja, vai valsts reputācija ir ietaupīto trīs miljonu eiro vērta. Diskutējot par to, kādēļ Latvijā ne reizi vien nespēj veiksmīgi realizēt projektus, Krese atzina, ka konkrētā ministrija nespēj precīzi definēt, ko vēlas sasniegt ar šiem pasākumiem un ieguldīt tēla veidošanā. Turklāt viss notiek pēdējā brīdī.
„Vienā brīdī rodas sajūta, ka tas ir tavs personīgais projekts vai tavs institūcijas projekts, nevis valsts pasūtījums. Tas notiek gadu no gada, trūkst stratēģiskas plānošanas,” pauda Krese.
Tikmēr komandītsabiedrības „Expo 2015” vadītājs, producents Ģirts Majors uzskata, ka „problēma ir politiķi un ierēdniecība ir procesa cilvēki, nevis uz rezultātu orientēti. Un tā ir fundamentāla problēma šinī zemē. Otra problēma ir, ka tiešām nav nekādas pēctecības un ilgtermiņa plānošanas, jebkurš nākamais cilvēks var mainīt iepriekš pieņemtos lēmumus.”
Savukārt „Aerodium” valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns par jezgu ap dalību „Expo” izteicās tēlaini: „Ja jums nav naudas, kāpēc ejat dārgā restorānā?” „Ierēdņiem visvieglāk un drošāk ir šādus projektus nerealizēt, palikt savās siltajās vietās un iegūt politisko kapitālu uz lielākās tautas daļas spriedelējumiem, o, es saņemu 300 eiro, bet viņi tērē miljonus,” turpināja Beitāns.
Atspēkojot argumentu, ka „Expo” ir novecojis, Beitāns norādīja, ka izstādi apmeklē valstu augstākie vadītāji: „Pasaules elite tur apgrozās. Tur veido valsts imidžu un citu valstu vadītāji izdara secinājumus par konkrēto valsti.”
Viņaprāt, projekta summas ir tirgus īstenībai un pasaules kontekstam atbilstošas. Taču Krese vilka paralēles ar Venēcijas biennālei atvēlēto valsts finansējumu – 112 tūkstoši eiro paviljona īrei un 52 tūkstoši – darbu producēšanai. Minimālais aprēķinātais finansējums dalībai biennālē ir ap 200 tūkstošiem eiro, līdz ar to mākslas centram pašam vēl būs jāatrod trūkstošā nauda.
„Mēs redzam divas dažādas realitātes. Ar ko Venēcijas biennāle būtu mazāk būtiska par „Expo”. Tas rada spriegumu, ka ir dažādas realitātes,” teica Krese.
Vēstīts, ka noslēgtie līgumi par Latvijas dalību izstādē "World Expo 2015" paredzēja valsts kopējos izdevumus aptuveni 5,6 miljonu eiro apmērā. Ar komandītsabiedrību "Expo 2015" noslēgts 3,3 miljonus eiro vērts līgums par paviljona projektēšanu un pasākumu producēšanu, projekta vadībai atvēlēti 700 000 eiro, bet paviljona būvniecībai - 1,6 miljoni eiro.
Decembrī bez rezultātiem beidzās Latvijas paviljona būvniecības iepirkums, kurā piedalījās divi pretendenti - "RBSSkals Būvvadība" un Itālijas uzņēmums "Paolo Beltrami S.p.A" ar Latvijas apakšuzņēmēju SIA "Baumeister". Abu pretendentu piedāvātās cenas ir līdzīgas, tāpēc ar aizdomām par abu uzņēmumu iespējamu vienošanos Ekonomikas ministrija vērsās Konkurences padomē (KP).
Pērn decembrī ekonomikas ministres ierosinājumu apturēt Latvijas dalību izstādē, tomēr valdība to neatbalstīja un vienojās izvērtēt iespējas piedalīties „Expo” ar citu projektu, kas būtu lētāks. Taču dažas nedēļas vēlāk, janvāra otrajā pusē, valdība nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē ”World EXPO 2015”. Par nepieņemamiem atzīti arī piedāvājumi Latvijas ekspozīciju izveidot tipveida paviljonā, paviljona ēkas vietā veidot parku vai pilnvērtīgu līdzdalību aizstāt ar kultūras dienu rīkošanu.
Ārlietu ministrijas vērtējumā atteikšanās no līdzdalības izstādē ”World EXPO 2015” nodarīs kaitējumu Latvijas tēlam un Latvijas un Itālijas starpvalstu attiecībām.
