Vārdiem bieži ir galotne –as, abām valodām ir garais burts Ū, bet garos Ā, Ē, un Ī var redzēt tikai latviešu valodā – šis ir fragments par latviešu un lietuviešu valodu no Eiropas Komisijas mājaslapā pieejamā teksta. Teksta mērķis - palīdzēt eiropiešiem atpazīt, kādā no Eiropas valodām teksts rakstīts. Franču valodu varot atpazīt pēc devīgā apostrofu lietojuma, bet maltiski rakstīto – pēc tipiskā pārsvītrotā h (ħ). Daudzās Eiropas valodas ir bagātība, bet tās nozīmē arī problēmas uzņēmumiem, valsts pārvaldei un iedzīvotājiem. Valodas barjeras pārvarēt palīdz tehnoloģija, piemēram, automātiskās tulkošanas programmas.
„Mēs redzam, ka tehnoloģijas attīstās lielajām valodām, jo tur ir liels tirgus un uzņēmumi iegulda lielas naudas. Bet mazās valodas tehnoloģiski atpaliek,” - tā saka Andrejs Vasiļjevs, tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmuma „Tilde” vadītājs. Tā rezultātā mazo valodu, tajā skaitā arī latviešu, lietojums digitālajā vidē ir stipri ierobežots. Piemēram, balss komandas viedtālrunim var dot angliski. Bet latviski?
„Latviski to nevar izdarīt, nevar arī slovēniski vai čehu valodā un daudzās citās, un tas ir viens piemērs, kur šīs valodas tiek diskriminētas,” piekrīt Vasiļjevs.
Lai palīdzētu valodām ar mazāku lietotāju skaitu, uzņēmēji un akadēmiķi sagatavojuši atklāto vēstuli, kurā aicina Eiropas Komisiju vienotā digitālā tirgus ietvaros atbalstīt valodu daudzveidību. Andrejs Vasiļjevs ir viens no vairāk kā 3000 vēstules parakstītājiem. Ko tad ar vēstuli cerēts panākt? Piemēru min Vasiļjevs:
„Tulkošanas rīki, ko nodrošina „Google”, labi strādā lielajām valodām, bet mazajām valodām tie ir daudz sliktāki. Un mūsu uzdevums ir tos attīstīt mazākām valodā. Ar vēstuli mēs aicinām šis darbības izvērts Eiropas mērogā – nevar to atstāt tikai katras nacionālās valsts ziņā, kas ir dārgi un nav efektīvi.”
Automātiskās tulkošanas kapacitātes palielināšana kā veids, kas patiešām palīdzētu valodām ar nelielu runātāju skaitu, ir padomā vēl vienam vēstules parakstītājam - Jurim Borzovam, Latvijas universitātes Datorikas fakultātes dekānam. Lai dators iemācītos tulkot, tam kā pamats kalpo viens un tas pats teksts attiecīgajās valodās un Eiropa varētu palīdzēt nodrošināt šos paraugus:
„Sākumā tie labie paraugi un lielā apjomā ir jādabū rokā, kādam tie jāiztulko, pie tam labā kvalitātē. Lūk, tur ir tā jautājuma sāls; tas ir ļoti apjomīgs tieši cilvēka laika ieguldījums, kas ir nepieciešams. Pārējais tad seko samērā vienkārši.”
Šeit turklāt vērā jāņem, ka tekstam vēlams būt no tās pašas nozares – datoram teksts par sportu maz palīdzēs iztulkot juridisku tekstu. Bet ko šobrīd izmanto automātiskajai tulkošanai latviešu valodā? Juris Borzovs skaidro:
„Mēs vislabāk šobrīd varam izmantot juridiskos tekstu. Savulaik viss Eiropas Savienības likumu krājums bija jāpārtulko latviski. Lūk, šie teksti tagad var tikt labi izmantoti līdzīgu tekstu apstrādei.”
Eiropas Savienības palīdzība noderētu arī tālākai automātiskās tulkošanas attīstībai, bet - cik reāla ir iespēja, ka ekspertu un uzņēmēju ieteikumus ņems vērā? Andrejs Vasiļjevs no „Tildes” ir piesardzīgi optimistisks – ņemot vērā sabiedrības atbalstu, iespējams, izdošoties novirzīt Eiropas Komisijas fokusu no vieglāk risināmām tēmām, piemēram, pārrobežu telefonsakaru tarifiem uz sarežģītāku jautājumu risināšanu.
