Strīds par to, kur Salacgrīvas novadā vislabāk būtu būvēt jauno dzelzceļa trasi “Rail Baltica”, ilgst jau labu laiku. Pašlaik šis ir vienīgais neskaidrais trases novietojuma posms visā Latvijā. Salacgrīvas iedzīvotāji un dome vēlas, lai jaunās sliedes šķērsotu pēc iespējas mazāku lauksaimniecības zemju platību, jo atšķirībā no meža tur var būvēt gan jaunas privātmājas, gan arī attīstīt ražošanu. Tomēr viņu piedāvātais variants šķērso Vitrupes ieleju, kas ir iekļauta “Natura 2000” Eiropas dabas aizsargājamo objektu sarakstā.
“Rail Baltica” nacionālās izpētes vadītājs Kaspars Vingris uzver, ka šāds trases novietojums ir pretrunā ar likumu un par tā pārkāpšanu var draudēt nopietns sods. Bet pēc valdības uzdevuma tomēr notiks konsultācijas ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta ekspertiem, lai saprastu kādi tieši ir iespējamie riski.
“Skaidrs, ka mūsu mērķis ir izbūvēt “Rail Baltica” dzelzceļu Latvijas teritorijā tā, lai novērstu visus riskus. Tajā skaitā to, ka pret Latvijas valsti tiek ierosināta pārkāpuma procedūra Eiropas Savienības līmeņa vides normatīvu pārkāpumu. Ja šāds risks īstenotos, projekts varētu tikt apturēts, finansējums pārtraukts un būtu pat jāatmaksā tās izmaksas, kas mums līdz šim jau ir bijušas,” skaidro Vingris un neslēpj, ka pēc būtības viņi sagaida, ka Eiropas Komisijas speciālisti nostāsies valdības un projekta īstenotāju pusē. Pēc viņa teiktā, izmaiņas dažādos vides aizsardzības jomas likumos un noteikumos un to saskaņošana ar Briseli var aizņemt vairākus gadus. Tas savukārt varētu kavēt visa projekta attīstību.
Traucēt visa “Rail Baltica” projekta īstenošanai nevēlas arī Salacgrīvas dome. Tomēr pašvaldība uzskata, ka viņu piedāvātais variants ir krietni labāks. Tiek arī pārmests, ka ierēdņi atsakās meklēt kompromisus.
To vēl jūlijā sarunā ar Latvijas Radio raidījumu “Pēcpusdiena” pasvītroja Salacgrīvas novada domes Attīstības komitejas vadītājs Jānis Cīrulis:
“Tas jau faktiski ir tīri cilvēciski [skaidrs] un viņš ir acīmredzams. Tikai jautājums ir, vai mēs varam tīri juridiski pamatot, lai tas būtu likuma ietvaros, lai nebūtu tā, ka tiek pārkāpti likumi, un šie riski nebūtu pieļaujami.”
Savukārt “Rail Baltica” izpētes vadītājs Vingris cer, ka jau uzreiz pēc diskusijas ar ekspertiem Briselē kļūs skaidrs, vai iedzīvotāju ieteiktais variants ir kaut teorētiski iespējams un ko varētu prasīt tā īstenošana.
Kā zināms, jauno Eiropas platuma dzelzceļa līniju, kas savienos trīs Baltijas valstis ar Poliju un Vāciju, par 80% finansē Eiropas Savienība. Celtniecības darbus ir plānots uzsākt pēc dažiem gadiem, lai gan pēdējā laikā ap šo projektu starp dažādām iesaistītajām pusēm ir bijušas vairākas publiskas nesaskaņas, kas var novilcināt tā realizāciju.
