„Citām konfesijām ir pārstāvniecība - katoļu reliģijai vai krievu pareizticīgo baznīcai. Mūsu ticībā tādas nebija. Katra kopiena bija atsevišķi un nebija vienotas organizācijas. Tādēļ šodien, cīnoties par restitūciju, mēs nemēģinām nolikt ebreju kopienu labākā stāvoklī vai arī priviliģētākā stāvoklī. Mēs mēģinām piemērot tos pašus instrumentus, ko citas,” saka Latvijas Ebreju kopienu un draudžu padomes pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs.
Jautājums par īpašumu atgriešanu ebreju organizācijām aktualizējās 2006.gadā Aigara Kalvīša valdības laikā. Šo jautājumu pēcāk centušās atrisināt arī nākamās valdības. Organizācijas prasīja kompensēt 270 okupācijas režīma nacionalizētos īpašumus, kuru vērtība savulaik lēsta vairāk nekā 42 miljonu eiro vērtībā. Tagad ebreju organizācijas prasību apjomu ir samazinājušas.
„Tā ir daudz mazāka par to, kuru minēja 2006.gadā, jo toreiz runa gāja arī par privātīpašumiem. Tagad mēs runājam par sabiedrisko un reliģisko organizāciju ēkām. Tas cipars ir no kadastrālās vērtības. Bet tas ir daudz mazāks par tiem 30 miljoniem latu, kas tiek minēti sabiedrībā,” atzīmēja Krupņikovs.
Tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) nostāja šajā jautājumā gan aizvien ir nemainīga. „Manuprāt, denacionalizācija ir pabeigusies, un nav arī juridiska pamata tam visam. Līdz ar to šis jautājums nav aktuāls,” viņš nosaka.
Lai arī tieslietu ministrs uzskata, ka valstij nav tiesiska pamata ebreju īpašumu restitūcijai, pašu organizāciju pārstāvji uzskata, ka, neatgriežot īpašumus, valsts pārkāps pašas parakstītās starptautiskās vienošanās.
Krupņikovs atgādina, ka Latvija savulaik parakstījusi memorandu par nelikumīgi atņemto īpašumu atgriešanu, tomēr tā normas nav ieviesusi.
Atdot īpašumus Latvijas ebreju organizācijām iepriekš aicinājuši Izraēlas valdības pārstāvji, ASV ebreju organizācijas, kā arī ASV valdības amatpersonas, piemēram, bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. Tiesa, izšķirties par īpašumu atdošanu Latvijas politiķi aizvien nav līdz šim spējuši. „Nē, šis jautājums nav atrisināts un nav arī slēgts. Tai pašā laikā šīs valdības deklarācijā un valdības darba plānā nav risināms šis jautājums. Tas ir Saeimas jautājums,” saka premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”).
Tikmēr politologi ir pārliecināti, ka šo jautājumu neatrisinās arī nākamā Saeima, jo gan vienā gan otrā gadījumā tas būs ārkārtīgi nepopulārs lēmums.
