Veselības ministrija (VM) otrdien valdībā aicināja pārcelt e-veselības obligāto ieviešanas termiņu par pusgadu - līdz nākamā gada jūlijam. Tomēr, uzklausot ģimenes ārstu iebildumus, nolemts šo termiņu pagarināt līdz pat nākamā gada 1.decembrim. Ģimenes ārsti neesot pārliecināti par datu uzglabāšanas drošību, stāsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
"Termiņu pārliek, nevis datu drošību! Mēs neredzam, ka sistēma, vide darbojas veiksmīgi. Un otrs - runājot ar juristiem, šīs tiesiskās normas datu aizsardzībai nav! Un tad, ja kaut kādi dati noplūdīs, tad pacients vairāk neuzticēsies šai sistēmai, savam ģimenes ārstam, un tas var kaitēt gan tam pacientam, gan arī visai sabiedrībai," skaidroja Veide.
Pēc garām diskusijām valdībā tomēr panākts kompromiss, ka ārsti brīvprātīgi varēs iepazīties ar e-sistēmām visu gadu un ārstu bažas par pacientu drošības jautājumiem tikšot risinātas. Vēl panākta vienošanās, ka Veselības ministrija atzinumu par datu drošību sniegs vismaz mēnesi pirms obligātās pārejas.
"[Nacionālajam veselības] dienestam ir uzdots pilnībā novērst visas norādītās nepilnības personas datu drošības jomā, kā arī regulāri sniegt informāciju Veselības ministrijai par šo uzdevumu izpildes gaitu. Mēs jau šodien neizdodam jaunus noteikumus, mēs īstenībā uzlabojam vecos, padarām no pacientu datu glabāšanas viedokļa viņus, šo situāciju labāku," pārliecināts veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un Zemnieku savienība).
Valsts kontrole aprīlī secinājusi, ka gandrīz piektdaļai ārstu darbavietā nav datora ar interneta pieslēgumu - to otrdien atgādināja arī ģimenes ārsti. Tomēr mediķu priekšlikumu par to, ka darbs ar e-slimības lapām un e-receptēm varētu būt brīvprātīgs, Ministru kabinets noraidīja.
"Ir paredzēts sajūgt šīs datu bāzes, slimības lapas ar Nacionālā veselības dienesta sistēmu. Nevar tā, ka vieni strādā e-vidē un vieni nestrādā. Ģimenes ārsti tādu lūgumu izteica, viņš šķiet arī saprotams tāpēc, ka daudzi ģimenes ārsti ir gados, bet mēs strādājam pie e-veselības ilgu laiku un ir noteiktas naudas ģimenes ārstiem dotas, lai aprīkotu sevi ar datoriem," teica Belēvičs.
Ģimenes ārsti arī minēja, ka gadījumā, ja sistēmu nākamgad neizdotos ieviest, Latvijai varētu nākties atmaksāt Eiropas Komisijai aptuveni 11 miljonus eiro. Belēvičs sacīja - tā kā sistēma pilnībā darbošoties nākamā gada beigās, naudu atmaksāt nevajadzēšot.
Jau ziņots, ka sestdien, 28.novembrī, notikušajā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulcē tika pieņemts lēmums neatbalstīt obligātu pienākumu slēgt līgumu par e-veselības lietošanu, kā arī prasīt apturēt e-veselību regulējošo Ministru kabineta (MK) noteikumu darbību un tos pārstrādāt.
Asociācija akcentēja, ka, izanalizējot šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu, secināts, ka arī tiesību normas negarantē pacientu datu drošību. E-veselības darbības uzsākšana esošos apstākļos apdraud pacienta sensitīvo datu aizsardzību un pakļauj riskam ārsta pienākumu saglabāt konfidencialitāti.
Tāpat vēstīts, ka sarežģītā e-veselības sistēma nozarei izrādījies ciets rieksts. Sistēma top jau sešus gadus, bet pērn solītais „izrāviens” tā arī nav noticis, raisot bažas, vai projekts nepiedzīvos līdzīgu sakāvi kā „skolas.lv” vai „kulturaskarte.lv”.
