Pašvaldību nākotne partiju programmās ieskicēta ļoti pavirši, pietrūka skaidrāka redzējuma – šādi Latvijas Pašvaldību savienība skaidro, kāpēc pāris nedēļas pirms vēlēšanām pie sarunu galda pulcējusi sešu politisko partiju pārstāvjus. Teju divarpus stundu garajā diskusijā izskanēja solījumi palielināt pašvaldību autonomiju.
Kā kāda valsts institūcija var spriest par lietderību? Par to spriež mūsu vēlētāji reizi četros gados un neviens cits nevar spriest,” sacīja Babītes novada mērs Andrejs Ence (Latvijas Reģionu apvienība).
Tāpat izvērtās diskusijas par Rīgas un citu pašvaldību budžetu samērību. „Acīmredzot ir jābūt diviem reģioniem, Rīga ir jāatdala, jo mums ir gada budžets tagad pāri par 750 miljoniem,” pauda Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL – TB/LNNK).
Rīgas reģions ir nesamērojami liels un nevajadzīgs, domājot par plānošanas reģioniem. Vidzemes plānošanas reģionam jāatdod tās teritorijas, kas ir Vidzemes teritorijas,” bilda Saeimas deputāta kandidāts Valdis Lauskis („No sirds Latvijai”). Savs viedoklis bija arī Salaspils novada mēram Raimondam Čudaram („Vienotība”). „Visām pašvaldībām solidāri būs jāatbalsta tie, kuriem pietrūkst, pretējā gadījumā pašvaldību likvidēt konkrētā vietā,” atzīmēja Čudars.
Asākas piezīmes deputātu kandidāti raidīja ne tikai cits cita, bet arī pašvaldību virzienā. „Tad, kad es dzirdēju - 40% pašvaldībām, - tad es vienkārši nesaprotu, kas notiks ar ārstiem, skolotājiem un valsts drošību, jo naudas jau ir tik, cik ir,” neizpratni pauda bijušais Valmieras mērs Māris Kučinskis (ZZS).
Īpaši politisko partiju pārstāvju viedokļi atšķīrās jautājumā par pašvaldību un eiroparlamenta vēlēšanu apvienošanu. Kamēr vieni pozitīvi vērtēja potenciālo vēlētāju aktivitātes pieaugumu, izskanēja arī viedoklis – Eiroparlamentā lemj par tik sarežģītiem jautājumiem, ka lielām ļaužu masām nemaz nebūtu jāiedziļinās. „Diez vai vajadzētu saistīt iekšējo likumdošanu ar to kārtību, kas pastāv ES, it īpaši ņemot vērā, ka tur ir zināmas pretrunīgas tendences vai nu paplašināties vai saīsināties un grūti pateikt, kā tas izskatīsies pēc dažiem gadiem,” uzsvēra Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs („Saskaņa”).
Bez grandioziem solījumiem šoreiz iztika, diskutējot par mazāk apdzīvoto reģionu attīstību. Diskusijas dalībnieki – paši ar pašvaldībām cieši saistīti, trīs no viņiem – esošie vai bijuši pilsētu mēri. Pašvaldību savienības vadītājs apstiprina – šie cilvēki zina drēbi un viņu redzējums daudzos jautājumos, iespējams, atšķiras no pašu pārstāvētās partijas nostājas.
“Protams, ka būtu partiju līderi piedalījušies..., bet droši vien viņi pabaidījās un teica, lai labāk iet pašvaldību cilvēki, kas zina tās lietas (..) Es domāju, ka pašvaldību cilvēki, kas tiks ievēlēti, viņi nav pieraduši, teiksim, pie lēmumu pieņemšanas stāvēt malā un būt tikai par balsošanas mehānismu,” klāsta Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis.
Jau pēc diskusijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs atzīst – nekādi pārsteidzoši un līdz šim nedzirdēti partiju viedokļi trešdien nav izskanējuši, bet diskusijas ieraksts kalpos kā materiāls, ko jau pēc vēlēšanām celt galdā, ja ievēlētie politiķi rīkosies ne gluži tā, kā solījuši pirms tām.
