LTV: Sāksim sarunu mažorā. Latvieti Arni Zaļkalnu vajā gan Britu policija, gan mediji. Tā ir lielākā aizdomās turamā tvarstīšana kopš 2005. gada Londonas terora aktiem. Uzsvērti tiek lietots vārds “latvietis”. Mūsu žurnālistiem Rietumvalstu valdību un nevalstisko organizāciju kursos mācīja neuzsvērt tautību vai tas būtu ebrejs vai čigāns, melnais vai amerikas spāņi. Turklāt vēl arvien Zaļkalns ir aizdomās turamais.
Frū: Tas ir ļoti sarežģīts un skumjš gadījums, pazūdot 14 gadus jaunai meitenei. Norit izmeklēšana. Tomēr šorīt pienākušas ziņas par viņas līķa atrašanu upē Londonas rietumdaļā. Policija meklē Arni Zaļkalnu, jo arī viņš pazudis tajā pašā laikā. Viņu vēlas nopratināt. Sadarbība, ko esam saņēmuši no Latvijas policijas, bija ļoti labā līmenī. Britu policisti bija Rīgā pirms pāris dienām.
Runājot par latviešiem un to, kā medijos uzsver etnisko izcelsmi, Britu medijiem svarīgi noskaidrot, kas to ir pastrādājis. Jums taisnība – šobrīd viņš figurē kā aizdomās turamais.
Kopumā briti saprot, ka latvieši, kas ieradušies Lielbritānijā, lai strādātu un mācītos, veic milzīgu pienesumu Lielbritānijai, un dzīvo mierpilnas dzīves. Nedomāju, ka vairumam britu, šis notikums mainītu viņu pozitīvo attieksmi pret Latviju.
Tomēr šī ne tuvu nav pirmā reize, kad tiek meklēts noziedznieks latvietis. Vai ir problēmas ar latviešu uzvedību Lielbritānijā, vai arī ar to, kā latviešus atspoguļo. Piemēram populārajā britu TV seriālā Īstenderi šogad parādījies latvieša tēls. Varoņa vārds Aleksis Širovs gan daiļrunīgi liecina par krievu izcelsmi. Aleksis netiek raksturots cildinošiem vārdiem. Skrupulozs darbā un visu dara strikti pēc ntoeikumiem. Taču vienlaikus ir ārišķīgs, tukšs, divkosīgs un dubultu dzīvi. Vai tā nav neveiksme valstij, kas tik ļoti cenšas uzlabot savu tēlu no asociācijas par postpadomju krievisku zemi, priekšplānā izvirzot Jūgendstila mantojumu, kultūras galvaspilsētu, hokeja līdzjutējus vai gudro prezidenti sievieti, kuru vēl arvien atceras.
Nezinu, cik daudz jūs skatāties "Īstenderus", bet tajos nav pārāk daudz jauku varoņu. Tas attaino ļaužu grupu, kas visai bieži izturas briesmīgi viens pret otru. Tādēļ nedomāju, ka šī varoņa dabai ir liela nozīme...
... un tomēr latvietis, kurš kaļ sazvērestības pret kolēģi indieti
Nedomāju, ka tādēļ kādam rodas sliktas domas par latviešiem. Latvieši ir viena no salīdzinoši neseno ieceļotāju kopienām, kas ierodas kuplā skaitā. Tādēļ arī viņus vairāk redz un biežāk saskaras. Rodas nepieciešamība to atspoguļot britu sabiedrībā un kultūrā. Ļoti svarīgi, ka mēs to neignorējam.
Es neteiktu, ka latviešus vienmēr ataino negatīvi. Bieži tas ir ļoti pozitīvi. Ļaudis zina par latviešu sportistiem. Jau pieminētā hokeja komanda, tenisa spēlētāji. Apvienotajā Karalistē to zinA.
Taču, runājot par to, kā britu sabiedrība uztver iebraucējus, un kādēļ, piemēram, Neatkarības Partija guva tik labus rezultātus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, svarīgi atcerēties, ka Apvienotajai Karalistei ir sena imigrācijas vēsture. Esam iebraucēju valsts, par ko liecina arī mūsu valoda, kurā ir aizguvumi no frančiem, vāciešiem, vikingiem. Londonas un citu lielo pilsētu ielās varat pieredzēt šo kultūru daudzveidību.
Kopumā cilvēkiem ir liela cieņa vienam pret otru. Šis respekts ir būtiska daļa britu attieksmes pret ienācējiem no citām kultūrām. Vienlaikus Lielbritānija ir tradīciju zeme. Lai gan spējīga piemēroties, tomēr tradīcijās balstīta. Kad īsā laikā var vērot daudzskaitlīgu migrāciju, tas atstāj iespaidu uz publiskajiem pakaopojumiem, kopienu dzīvi un iedzīvotāju uztveri. Pārvietošanās brīvība ES – tas ir svarīgs princips, kas ir jārespektē. Taču, tajā pašā laikā, nedrīkst ignorēt bažas. Jāskatās, kā tas ietekmē pakalpojumus. Un, ja ļaunprātīgi tiek lietota labklājības sistēma, tas prasa pēc rīcības.
Britu demogrāfijas īpatnība ir tā, ka pēc otrā pasaules kara sekoja dzimstības sprādziens. Un šī paaudze tagad sasniedz pensijas vecumu. Būtībā tie esam mēs, kas viņu vietā stājas pie darba, lai nodrošinātu ārkārtīgi nepieciešamos sociālā budžeta ieņēmumus. Dažkārt britu varas iestādes to atzīst. Tomēr visērtāk būtu, ja imigranti vēlāk pazustu. Vai cerat uz pēckara situācijas atkārtosānos, kad aptuveni divas trešdaļas iedzīvotāju vēlāk pārcēlās uz citām valstīm?
Migrācija pēc Otrā pasaules kara ļoti atšķiras no tā, ko redzam mūsdienu pasaulē. ES ir pārvietošanās brīvība darbam un mācībām. Ja ļaudis vēlas kādus gadus pastrādāt Lielbritānijā un tad atgriezties, vai doties uz citām valstīm – Eiropas likumdošana to atļauj.
Ja latvieši, kas šobrīd strādā Lielbritānijā, vēlāk izvēlas atgriezties mājās vai arī doties uz vēl citu valsti, viņi tā var rīkoties. Nedomāju, ka Lielbritānija sagaida no viņiem kādu konkrētu rīcību. Tas ir pilnīgi pašu ziņā. Pērn 2000 latviešu bērnu piedzima Lielbritānijā. Tagad tas ir viņu vecāku viedoklis, kur šiem bērniem būt un uzaugt.
Pēdējais, taču būtiskais jautājums. Lielbritānijā būs referendums par palikšanu ES vai izstāšanos. Skaļais šī balsojuma pieteikums bija ārkārtīgi efektīvs līdzeklis, lai Londona atgūtu savu balsi Parīzes un Berlīnes dominētajā ES politiskajā skatuvē. Taču, vai esat droši, ka džins neizspruks no pudeles? Vai Skotijas referendums radīja pārliecību, ka Londona spēj panākt sev izdevīgu balsojumu ar nelielu, bet drošu pārsvaru?
Es un mana ģimene esam no Skotijas. Un esmu ļoti apmierināts ar Skotijas referenduma rezultātiem. Turoties kopā, Apvienotā Karaliste ir stiprāka.
Glāzgova nav apmierināta.
Es esmu dzimis Glāzgovā! Ja ņemam visu Skotijas iedzīvotāju balsis, tad rezultāti ir pārliecinoši par labu palikšanai. Savukārt, attiecībā uz Lielbritānijas palikšanu ES. Tas, ko pieteicis premjerministrs Kamerons ir – ja viņa partija uzvar nākamā gada Maijā notiekošajās vēlēšanās, tad viņš ierosinās referendumu, kas notiks 2017.ajā gadā. Tātad tas notiks pēc vairākiem gadiem un atkarīgs no nākamajiem vēlēšanu rezultātiem. Runa ir par to, kā ES ietekmē britu dzīves.
Viedokļu aptaujas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju vēlas lielāku ietekmi. Tas, ko vēlas Kamerons – lai Lielbritānija paliek, taču reformētas Eiropas Savienības sastāvā. Tas nozīmē Savienību, kas palīdz radīt darba vietas un ekonomisko attīstību. Un Savienība, kas ieklausās savos pilsoņos. Tas ir plāns, kā kopā ar partneriem Eiropā īstenot šādas reformas. Ja britu iedzīvotājiem prasa, vai vēlaties palikt reformētā Eiropas Savienībā, tad divi no trim vēlas palikt.
Pilnu interviju ar Britu diplomātiskās misijas vadītāju Latvijā Īanu Frū oriģinālvalodā tostarp par Lielbritānijas iesaisti uzlidojumos islāma valsts teroristiskās organizācijas mērķiem, sadarbību ar britiem apvienoto ekspedīcijas spēku projektā un NATO Velsas samita sniegto artavu Baltijas reģiona drošībai varat noskatīties sabiedrisko mediju apvienotajā portālā www.lsm.lv
