Lai gan 12.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu vidējais vecums ir 45 gadi, teju katrā partijā atrodams arī kāds tikai minimālo pieļaujamo kandidāta vecumu – 21 gadus – sasniedzis jaunietis. Dažās partijās pat procentuāli lielākā biedru daļu divdesmitgadnieki.
Šajā ziņā pārliecinošs līderis ir partija „Latvijas attīstībai”, kur vairāk nekā 40% deputātu kandidāti nav sasnieguši 30 gadu vecumu. Tas arī izskaidro, kāpēc trešā daļas šīs partijas kandidātu ir ar vidējo izglītību, jo liela daļa turpina studēt.
„Es teiktu, ka politiķim nevajag ne vienu, ne citu izglītību, būtu ļoti nepareizi, ja mēs ieliktu rāmjos vienos vai otros, ka politiķim vajag būt jurista vai politologa izglītībai. Nē, politiķim vajag būt cilvēkam, kurš ir uzņēmīgs, gatavs uzņemties atbildību, kurš zina, kā rīkoties,” saka „Latvijas attīstībai” deputāta kandidāts Oskars Ikstens (23 gadi). Viņa partijas biedrs Artūrs Toms Plešs (22 gadi) piebilst: „Ne velti Saeimas vēlēšanās var kandidēt no 21 gada vecuma, un mums ir visas iespējas (..) pierādīt, ka jaunieši var motivēt jauniešus netieši un tieši iesaistīties politiskajās aktivitātēs.”
Ar lielu jauniešu īpatsvaru kandidātu sarakstos izceļas arī Nacionālā apvienība. Ceturtā daļa partijas kandidātu vēl nav sasnieguši trešo gadu desmitu, tiesa, tikai nedaudzi – bez augstākās izglītības. NA savus jauniešus sarakstos gan ierindojuši krietni zemāk nekā „Latvijas attīstība”, kur divdesmitgadnieki lepojas ar pozīcijām, par kurām citās partijās šķēpus lauž jau pieredzējuši deputāti.
„Es to ļoti labi atceros – 16 ar pusi. Es sāku interesēties par politiku, notikumiem valstī un sabiedrībā,” atceras NA deputāta kandidāts Ilmārs Geiba (22 gadi). Raivis Zeltīts norāda uz pieredzes gūšanu (NA, 22 gadi): „Gandrīz katru dienu kaut kas saistībā ar sabiedrisko partijas organizēšanu, tā pieredze arī krājās un auga. Pirms četriem gadiem es nebiju gatavs šim solim, tagad šie četri gadi pašvaldībā un partijā ir palīdzējuši un esmu gatavs arī šādam izaicinājumam.”
Starp jau pieredzējušu politiķu cienīgām frāzēm par attīstību, stiprināšanu un atbalstu, jaunieši min arī konkrētus priekšlikumus - patriotiskās audzināšanas un valsts aizsardzības jomā, kā arī par izglītību un jaunajiem uzņēmējiem.
Jaunas vēsmas sola visi, daži savu oriģinalitāti apliecinājuši, uzņemot no klasiskajām partiju reklāmām krietni atšķirīgu reklāmas rullīti. „Es domāju, ka šis reklāmas rullītis, ko mēs paši veidojām, atsvaidzina politisko reklāmu vidi. Un tas bija arī viens no mūsu mērķiem – parādīt sabiedrībai un vēlētājiem, ka var būt arī citādāk,” saka Plešs.
„Latviešiem..varbūt ne tikai latviešiem, bet kopumā raksturīgs – nu, pastāvēšu maliņā, gan jau uzaicinās. Bet tā tas nenotiek. Ir sev godīgi jāpasaka, ko tu vēlies un uz to jāiet, un tad tas notiek,” norāda Zeltīts. Savukārt Geiba atzīst, kas iespējas būt ievēlētam nav lielas, tomēr būtu gatavs strādāt: „Es ticu, ka es varētu, jā. Protams, es melotu, ja teiktu, ka no sirds ticu, ka es tikšu ievēlēts, bet domāju, ka jā.”
Potenciālie politiķi ir pārliecināti – zemā jauniešu interese par politiku ir cieši saistīta ar to, ka Saeimā jauni cilvēki ir maz pārstāvēti, un aicina 4.oktobrī uz vēlēšanu iecirkņiem doties arī savus vienaudžus.
