“To var salīdzināt ar Aukstā kara beigām. Kopš 90.gadiem rietumvalstis ar katru gadu samazināja izdevumus drošībai, ne tikai armijai un bruņotajiem spēkiem, bet arī drošībai. Teroraktu skaits strauji samazinājās uz 90.gadu,” situāciju pagājušā gadsimta beigās raksturoja deputāts.
Taču līdz ar to drošības problēma tika ielaista. Tāpēc tagad, neraugoties uz zemo terora draudu līmeni valstī, Latvijai ir būtiski apzināties, ka Drošības policijas spējas ir valstij nozīmīgas. “Uzskatu, ka Drošības policijā un drošības struktūrās mums jāiegulda jau tagad,” sacīja Latkovskis.
Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) atzina, ka Latvijā drošības struktūrās, arī robežsardzē un Drošības policijā darbinieku skaits nav pietiekams.
“Mums jādara viss jau tagad. Mēs esam zemākajā draudu līmenī, un mums ir iespēja kapacitāti stiprināt,” saka ministrs.
Lai gan Drošības policijai pēdējos gados finansējums ir audzis, taču tas aizvien jāturpina palielināt. “Ja mēs neko nedarīsim, tad pie draudu palielināšanās varam nonākt situācijā, ka nespēsim izdarīt visu, lai pasargātu savus iedzīvotājus,” atzīst Kozlovskis. Turklāt Drošības policijas slodze un kompetence pēdējos gados augusi.
Drošības iestāžu kapacitātes audzēšana prasa gan cilvēkresursu palielinājumu, gan labāku tehnisko nodrošinājumu, norāda ministrs. Tikmēr Latkovskis uzsver, ka šis darbs prasa tieši vairāk cilvēkresursu, tāpēc būtu jādomā par atalgojuma palielināšanu Drošības policijā.
Jau ziņots, ka otrdien, 22.martā, no rīta neilgi pēc astoņiem Briseles lidostā teju vienlaicīgi nogranda divi sprādzieni, nogalinot vismaz 11 cilvēkus. Pēc aptuveni stundas vēl viens sprādziens nogranda Mālbēkas metro stacijā Briseles centrā, nogalinot vismaz 20 cilvēkus. Beļģijā izsludinātas trīs dienu sēras.
Latvijas Drošības policija pēc notikumiem Briselē terorisma draudu līmeni Latvijā joprojām novērtēja kā zemu. Tomēr tā rekomendējusi pastiprināt preventīvos drošības pasākumus trijos objektos - Rīgas lidostā, Rīgas Starptautiskajā autoostā un Centrālajā dzelzceļa stacijā.
