Saeimas Pieprasījumu komisiju satrauc Latvijas iedzīvotāju informētība par rīcību ārkārtas gadījumus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji uzskata, ka jāsāk būtu ar to, lai iedzīvotāji zinātu, kā meklēt informāciju arī civilo katastrofu gadījumā, tāpēc joprojām ir jādomā par to, kā uzlabot apziņošanas sistēmu.
Komisija trešdien sprieda par civilās aizsardzības pasākumiem un par to, kā uzlabot iedzīvotāju informēšanas mehānismu un gatavību krīzes situācijai. Deputāti, piemēram, piesauca Lietuvas piemēru ar apjomīgo brošūru par to, kā rīkoties kara gadījumā, bet VUGD gan uzskata, ka vispirms jāuzlabo vispārējas sabiedrības zināšanas par civilo aizsardzību.
Ja notiek ārkārtas situācijas, kas ir pieredzētas, piemēram, plūdi, pašvaldībām ir skaidrs, kā rīkoties. Citādi būtu reālu militāru draudu gadījumā, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atzina Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.
„Ja valstī būtu apdraudējums, kas būs tā amatpersona, kas zvanīs, piemēram, man, kā es to atpazīšu, kas notiks, ja būs bloķēti sakaru līdzekļi? Ko darīt pašvaldībām, kurām nav pašvaldību policijas un kuras nevar apbraukāt visus mazos ciemus un mājas, apziņojot ar trauksmes sirēnām?” dažus neskaidros jautājumus uzdeva Jurēvica.
Mācības par šo tēmu gan jau ir notikušas vairākās Latgales pašvaldībās un ir plānotas arī citviet, skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.
Semināros atklājās, ka neviena pašvaldība, piemēram, nezina vietējās Drošības policijas struktūrvienības kontaktinformāciju.
„Un tas ir pats pirmais, kas jāzina, pašvaldībām būtu jāzvana viņiem, ja ir jebkādas [apdraudējuma] indikācijas,” uzsvēra Baltmanis.
Vairāki komisijas deputāti pieminēja Lietuvas piemēru, kur nupat izdots apjomīgs materiāls iedzīvotājiem par to, ko darīt, ja sākas karš, un mudināja kaut ko līdzīgu radīt arī Latvijā.
VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons gan norādīja, ka viņš šaubās, vai daudzi lietuvieši to patiešām ir izlasījuši un vai tas varētu būt labākais risinājums Latvijai.
Viņš pastāstīja, ka VUGD speciālisti jau strādā pie informācijas iedzīvotājiem, kuru plānots ievietot dienesta mājas lapā.
„Izpildīsim mājasdarbu un tad domāsim par turpmākiem soļiem. Mums ir indikācijas, ka iedzīvotāji nav izpildījuši mājasdarbu, nav gatavi ikdienišķam civilām avārijām, negadījumiem, notikumiem. Sagatavosimies tam - automātiski būsim par 70% un pat 90% gatavi nopietnākiem gadījumiem,” sacīja Eklons.
Lai apziņotu iedzīvotājus par katastrofām, šobrīd tiek izmantos trauksmes sirēnas, pēc kuru izdzirdēšanas iedzīvotājiem ir jāieslēdz radio vai televizors.
Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta Civilmilitārās sadarbības nodaļas vadītājs Edgars Svarenieks stāstīja, ka glābējiem gatavi palīdzēt ir arī bruņotie spēki.
„Mums ir detalizēti noteikumi, kā sniegt atbalstu VUGD un citām institūcijām civilās aizsardzības pasākumos, arī iedzīvotāju informēšanā,” norādīja Svarenieks.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iepriekš bija paudis, ka 2016.-2017.gadā tas varētu ieviest šūnu apziņošanas sistēmu, kurā tiek iesaistīti mobilo sakaru operatori un viņu infrastruktūra. Trauksmes paziņojums šajā gadījumā telefonā nonāktu nevis kā īsziņa, bet gan pa tiešo no mobilo sakaru torņa.
Tomēr tagad Eklons atzīst, ka šīs sistēmas ieviešana aizkavēsies, jo Eiropas Savienības finansējums tās ieviešanai atteikts. „Doma gan saglabājusies, un turpinām meklēt risinājumus,” sacīja Eklons, norādot, ka varētu prasīt finansējumu no valsts budžeta.
Tomēr dienests nākotnē neplāno atteikties arī no trauksmes sirēnām. Tiesa, pēdējā trauksmes sistēmas pārbaudē novembrī nenostrādāja 27 no 164 sirēnām. Glābējiem ir piešķirti līdzekļi, lai tās salabotu, un dienests sola to paveikt pusgada laikā.
