Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā uzsvērt nepilnības Rīgas domes un Rīgas Pilsētas būvvaldes darbībā ierosināja „Vienotības” deputāts Ints Dālderis. Taču Artuss Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība) uzsvēra, ka ziņojumā ir jāmin arī šo iestāžu vadītāji – Rīgas Pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Kaimiņš Vircavam, kurš bija ieradies uz sēdi aizstāvēties, pārmeta bezdarbību: “Jūs kā būvvaldes vadītājs esiet redzējis, ka būvniecībā ir kaut kādas problēmas, un tās lietas var risināt. Bet jūs viņas nerisināt, tad tas uz jums liek šo morālo atbildību, jo jūs esat cilvēks, kurš spēj izdarīt izvēli. Jūsu izvēle par labu mainīt kaut ko lai šie būvniecības noteikumi būtu savādāki vai kontrole stiprāka, jūs to nedarījāt. Jūs izdarījāt savu izvēli nedarīt neko.”
Deputātu vidū radās domstarpības, kādā formātā pieminēt ziņojumā Vircavu un Ušakovu, līdz deputāti lēma atbalstīt Ingūnas Rībenas priekšlikumu nosaukt abus par politiski un morāli atbildīgiem par Zolitūdes traģēdiju. Komisijai Inguss Vircavs skaidroja, ka būvvalde ir rīkojusies likuma ietvaros, un tā nespēj pati mainīt likumus, pēc kuriem tā uzrauga būvobjektus.
Pēc sēdes Vircavs teica, ka jūtas morāli atbildīgs tik pat daudz, cik jebkurš cits Latvijas sabiedrības loceklis, taču komisijas lēmums viņam ir nesaprotams: “Mūs vaino par to, ka mēs kaut ko nedarījām vairāk, piemēram, ka mēs neesam gājuši nezcik reizes apsekot šo būvobjektu. Tas nekas, ka likumā nekur nav atrunāts, cik bieži ir jāapseko šis objekts. Bet jums taču vajadzēja darīt vairāk! Cik vairāk? To neviens nav pateicis. Aizietu 10 reizes, kāds paprasītu, kāpēc nebijāt 11 reizes. Aizietu 50 reizes, kāds pateiktu, kāpēc nebijāt 51 reizi. Un tā tālāk un tā tālāk. Tas viss jau aiziet līdz absurdam.”
Vēlāk komisija atbalstīja arī Ingunas Sudrabas priekšlikumu gala ziņojuma beigās ierakstīt vēl vairāku amatpersonu vārdus, kas komisijas redzējumā varēja laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam atjaunot valsts kontroli pār būvniecību, taču to neizdarīja. Tādēļ ziņojumā kopā tiks minēti arī visi šā perioda finanšu ministri, ekonomikas ministri, ekonomikas ministrijas valsts sekretāri. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāji un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāji, starp kuriem ir arī bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Jau vēstīts, ka komisija iepriekš nolēma, ka politiski un morāli atbildīgie ir bijušais premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), kā arī bijušie ekonomikas ministri - Artis Kampars un Daniels Pavļuts un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri - Juris Pūce un Anrijs Matīss.
Ierosinājumu noteikt politisko un morālo atbildību komisijas sagatavotajā gala ziņojumā bijušajiem valdības locekļiem izteica Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība). Viņa rosinājumu atbalstīja septiņi no 12 komisijas locekļiem.
Jau ziņots, ka traģēdija Zolitūdē notika 2013.gada 21.novembrī, kad vakarā, cilvēkiem iepērkoties, sagruva Priedaines ielā 20 esošais „Maximas” veikals. Nelaimē dzīvību zaudēja 54 cilvēki, arī trīs glābēji, vienu vai abus vecākus zaudēja 23 bērni.
12.Saeima izveidoja traģēdijas izmeklēšanas komisiju, kas turpinās darbu līdz 2015. gada 11. novembrim, kad arī sniegs Saeimai gala ziņojumu, taču komisija jau publiskojusi dažus secinājumus un priekšlikumus, „kuri jau uz esošo brīdi ir izkristalizējušies” - secinājumos par traģēdijas iemesliem un situāciju būvniecībā norādīts, ka būvniecības jomā valda visatļautība un bezatbildība, un pašreizējā kontroles sistēma nevis novērš riskus, bet tos rada.
