“Šobrīd mums ir uzlikts konkrēts piedāvājums attiecībā uz sabiedrisko mediju regulējumu. Mums būtu nepieciešams ielikt sevi trešajā vai ceturtajā ātrumā, mierīgi turēt gāzes pedāli un līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām panākt to, ka uztaisām jaunu sabiedrisko mediju likumu,” sacīja Čigāne.
Regulējumā būtisks ir atsevišķa padome, kas darbojas ar sabiedriskajiem medijiem, to pārvaldība un veids, kā sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus.
Deputāte atzina, ka pašlaik politiķu pieeja informatīvās telpas stiprināšanai nav konsekventa – vēlme stiprināt mediju telpu esot, bet pieeja neesot sistemātiska.
Ziņots, ka Kultūras ministrija (KM) sagatavojusi četrus piedāvājumus turpmākajai sabiedrisko mediju attīstībai:
- neko nemainīt un ļaut turpināt sabiedriskajiem medijiem cīnīties par reklāmdevēju naudu līdzās komercmedijiem;
- atstāt sabiedriskos medijus reklāmas tirgū, bet veidot jaunas komercmediju atbalsta formas;
- pakāpeniska Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) iziešana no reklāmas tirgus;
- sabiedriskie mediji pamet reklāmas tirgu jau no nākamā gada.
Savukārt iepriekš tika spriests par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) reformu, nodalot no tās Sabiedrisko mediju padomi. Tomēr līdz NEPLP jauna sastāva ievēlēšanai politiķiem nebija izdevies vienoties par risinājumu.
