Dendroloģe: Krūmmellenes – īpaši Lejaskurzemei piemērots augs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vēlāk nekā iepriekšējos gados sākušas nogatavoties krūmmellenes. Rucavā košās un gardās ogas nu jau desmit gadus audzē Nacionālā botāniskā dārza dendroloģe Ināra Bondare. Izmēģinājumu laukā viņai izdevies pierādīt, ka krūmmellenes ir augs, kuru vērts audzēt Latvijā, it īpaši Lejaskurzemē, kur ir piemērotas augsnes. Ja Vidzemē un Zemgalē šis augs tiek audzēts intensīvāk, tad pagaidām Kurzemes pusē krūmmellenes audzē tikai retais.

''Ļoti daudzi augi – kultūraugi, arī dekoratīvie - Latvijā ir ienākuši pirms vairākiem gadsimtiem. Tagad daudzi jaunās un vecākās paaudzes ļaudis domā, ka tie ir mūsu vietējie augi. Piemēram, ceriņi. Latvijā nav savvaļas ceriņu. Kartupeļus ieveda no Amerikas,” stāsta Ināra Bondare.

Tagad Latvijā no Amerikas nonākušas arī krūmmellenes. Dendroloģe Dr.biol. Ināra Bondare krūmmelleni sauc par ekskluzīvu augu, kuru Latvijā sāka audzēt salīdzinoši nesen. Dendroloģe uzsver auga īpašības, kas augsti tiek vērtētas visā pasaulē, it īpaši kulinārijā:

„Ļoti garšīgs, ļoti patīkams. Kā jūs pati redzat, cik to Kurzemē viegli izaudzēt, it īpaši Lejaskurzemē, kur tik daudz piemērotas augsnes. Delikātā un garšīgā oga ir izcila gan no ārstnieciskā, gan kulinārā viedokļa.”

Krūmmelleņu izmēģinājuma lauks atrodas Botāniskā dārza arborētumā, kas nu jau ilgāku laiku tiek veidots Rucavā. Tur tiek audzēti koki un krūmi no dažādām pasaules valstīm, kam ir zināma izcelsmes vieta. Pirmās septiņas krūmmelleņu šķirnes Rucavā iestādītas 2004. gadā.

„Kad pēc diviem trijiem gadiem krūmmellenes jau bija sasniegušas pietiekošu ražu, kad es varēju uztaisīt mazu izstādi ar degustāciju, tad bija ļoti daudzi cilvēki, kuri nebija ne viņas redzējuši, ne garšojuši. Tas bija mans mērķis, tāpat kā kādreiz kādam bija mērķis ievest no Amerikas kartupeļus un ieaudzēt Latvijā, tad arī mans mērķis parādīt, ka šo ogu ir iespējams audzēt un tā aug labi,” savus nolūkus klāsta Ināra Bondare.

Stādījumu veidošana ilgtermiņā attaisnosies, jo krūmi ražos vismaz 50 gadus, arī pieprasījums pasaulē liels, tāpēc audzēt ir vērts, taču sākums prasīs arī ieguldījumus, uzsver dendroloģe. Krūmam ir vajadzīga atbilstoša augsne, jāiegādājas paši stādi, kā arī nepieciešams nožogojums, lai pasargātu stādījumus no meža dzīvniekiem. Pēdējā laikā arī putni sapratuši, ka oga ir ēdama..

„Vajadzīga skāba augsne, lielākoties kūdraina. Lejaskurzemē ir ļoti daudz zemo pļavu, - arī te, kur mēs stāvam, bija zema pļava. Šeit ir vēl viena pozitīva īpašība - apkārt ir lieli, veci koki, kuri veido ideālu aizsargbarjeru. Vēl, kā mēs redzam, te visu dienu ir saule, kas arī nepieciešama, lai krūmmellenes varētu labi augt un attīstīties,'' par augšanas apstākļiem piebilst Ināra Bondare.

Latvijā šobrīd krūmmelleņu audzēšana kļūst arvien populārāka, spriež dendroloģe. Ir saimniecības, kur tās aug jau vairāku desmitu hektāru lielās platībā, bet šobrīd izmēģinājuma laukā Rucavā aug desmit šķirnes. Izpēte tur turpināsies. Jāpiebilst, ka krūmmellenes Dienvidkurzemē šogad nogatavojas vēlāk nekā parasti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti