Daugavpils universitātes vēsturē šis brīdis nav uzsvērts, taču 1954.gadā vēl toreizējā Daugavpils skolotāju institūtā tika nokomplektētas divas bioloģijas studiju grupas. Pēc trīs gadiem bioloģiju studēja jau 257 studenti.
"Daugavpilī bioloģijas izglītības tradīcija vienmēr ir bijusi spēcīga. Es to varu teikt kā "produkts", kas ir iznācis no šīs augstskolas savulaik. Es saviem studentiem vienmēr saku, tieši biologiem, ka tā ir 21.gadsimta specialitāte, īpaši Austrumāzijas valstīs," stāsta Daugavpils universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis.
Institūta studentiem bija nodrošināta arī pētnieciskā bāze, kas pagājušā gadsimta 50.gados tika izveidota kādreizējās Ilgu muižas ēkā. Tur topošie bioloģi veica savus lauku pētījumus. Jau modernizētās "Ilgas" saviem pētījumiem izmanto arī mūsdienu studenti un pedagoģi. Tagad materiālā bāze ir paplašināta arī ar jaunuzceltā Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpusa laboratorijām.
"Šeit ir viegli mācīties, īpaši, ja tu gribi iemācīties darboties ar moderno aprīkojumu, kādas modernākas metodes. Tiešām tā iespēja ir jāizmanto, ja tas nav tik ļoti grūti. Situācija diemžēl ir tāda, ka cilvēku ir pamaz, bet tam ir savi dabiski skaidrojumi," norāda Bioloģijas programmas pirmā kursa maģistratūras students Ilja Bulgaks.
Profesors Barševskis atzīst, ka biologi nav tik kuplā skaitā kā gribētos, jo bieži vien nevēlēšanās iet to grūtāko ceļu liek topošiem studentiem izvēlēties humanitārā vai sociālā virziena studijas.
"Manuprāt, bioloģija - tas ir nedaudz prestižs, jo ir jābūt ļoti lielām zināšanām, tam ir jāpatīk. Tev vajag būt spēcīgam savā jomā, tad tu vari darbu atrast, bet, ja esi noslinkojis visus gadus, tad jau nevar. Manuprāt, jā, tas ir mīts, tas ir atkarīgs no paša cilvēka," teic Bioloģijas programmas trešā kursa bakalaura students Jānis Strautiņš.
Pašlaik Daugavpils Universitātē strādā 27 jaunie bioloģi, kuri ir universitātes absolventi un esošie studenti.
