Pusdiena

Ženēvā sākas Sīrijas miera sarunas

Pusdiena

Ministru kabinets atbalsta rīkojuma projektu par vidējo budžetu nākamajiem 3 gadiem

Sadedzinot cūku mēra dēļ kritušās cūkas, Daugavpils novadā dzīvojošos nomoka dūmu smaka

Daugavpils novadā dzīvojošie sūdzas par smaku no kritušo cūku dedzināšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Vairāk nekā pirms diviem gadiem Daugavpils novada Lauceses pagastā darbu uzsāka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) iegādātā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas iekārta. Uz šejieni gan no Latgales reģiona, gan citām Latvijas vietām utilizācijai pamatā tiek vestas Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ likvidētās mežacūkas, kā arī nepieciešamības gadījumā - mājas cūkas. Lai arī blakus esošo māju iedzīvotāji sūdzas par iekārtas radīto dūmu smaku un Valsts vides dienests (VVD) ir pārliecināts, ka dedzinātavas ilgstoša darbība vienuviet piesārņo vidi, PVD šādam viedoklim kategoriski nepiekrīt.

Sākot ar 2014.gada augustu, kad Latvijā bija izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar ĀCM, Lauceses pagastā uzņēmuma “Balticovo” teritorijā darbojas PVD īpašumā un uzraudzībā esošā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas iekārta.

“Ļoti bieži smirdēja, kaut kā cietām, bet pēdējo reizi tik traka smaka bija, ka no mājas iziet nevarēja,” stāsta Ilona, kuras ģimene dzīvo netālu no dzīvnieku dedzinātavas. Viņa atzīst, ka bijusi viena no pirmajām, kas sūdzējās par nepatīkamo smaku, kas rodas dedzināšanas laikā.

“Tomēr ir jārēķinās ar cilvēkiem, kas dzīvo blakus. Vai tiešām nevar atrast vietu kaut kur mežā, kur cilvēki nedzīvo? Man zvanīja no kaut kāda dienesta, teica, ka viņiem Rīgā ministrija devusi atļauju dedzināt. Lai tie ministri paši atbrauc un elpo šos smirdīgos dūmus!” dusmojas Ilona.

Arī vēl kāda vecāka gadagājuma vietējā iedzīvotāja nenoliedz, ka ik pa laikam smaka esot pamatīga. Par to sūdzējušies arī citi kaimiņi. “Netālu pilsēta, bet viņi dedzina. Tas gan nav labi. Viņi domā - te krūmi, tur mežs, bet aiz meža cilvēki dzīvoja. Bija atnācis pie manis kaimiņš, kurš gan tur vairs nedzīvo un stāstīja, ka nav iespējams iziet laukā. Kāda smirdoņa! Pie manis gan tā nesmird, vējš uz citu pusi.”

Dedzinātavas darbināšanai izmanto dīzeļdegvielu, savukārt iekārtā vienlaicīgi var iekraut līdz pat deviņām tonnām sadedzināmā materiāla. Līdz pat 2015.gada 1.janvārim, kad valstī atcelta ārkārtas situācija saistībā ar cūku mēri, iekārta darbojās pastiprinātā režīmā, stāsta VVD pārstāve Guna Novika. “Šajā laika posmā VVD Daugavpils reģionālā vides pārvalde izsniedza saskaņojumu, ņemot vērā gan to, ka ir jāveic ĀCM pasākumi, gan arī to, ko pauda PVD, ka iekārta ir mobila un tā netiek uzstādīta darbam pastāvīgā režīmā. Iekārta ir paredzēta darbināšanai tikai ārkārtas situācijas apstākļos,” norāda Novika.

Tomēr realitātē, beidzoties izsludinātajai ārkārtas situācijai, dedzinātava turpināja darboties, un iekārtai netika veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī netika saņemta attiecīgā atļauja.

Savukārt šī gada sākumā saistībā ar to, ka slimība skārusi lielu cūku novietni Krimuldas novadā, valstī atkal izsludināta ārkārtas situācija, turpina Novika. “Kopš 2014. gada mēs esam veikuši septiņas inspekcijas un esam konstatējuši, ka tur tiek dedzināti ne vien dzīvnieku inficētie līķi, bet arī mājlopu kautuvju radīti atkritumi, muitas kontroles atkritumi, AS “Balticovo” radītie ražošanas atkritumi,” norāda Novika. “2017.gadā, kad iekārta darbināta pastiprinātā režīmā, faktiski 24 stundas diennaktī, mēs saņēmām pietiekami daudz iedzīvotāju sūdzību par to, ka apkārtējā teritorijā izplatās traucējoša smaka. Tas liecina par to, ka ietekme no šīs iekārtas ir gan uz gaisu, gan apkārtējo iedzīvotāju labsajūtu,” pauž VVD pārstāve.

VVD lūdzis PVD vērst uzmanību, ka šai dedzināšanas iekārtai, kad tā darbojas ārpus ārkārtas situācijas, ir jāsaņem atbilstoša atļauja piesārņojošai darbībai un jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, stāsta VVD pārstāve. “Mēs saprotam, ka šīs iekārtas ekspluatācija ārkārtas apstākļos ir valsts mēroga pastāvoša problēma. Tas ir tikai pagaidu risinājums, jo infekcijas izplatīšanās noteikti neapstāsies, nāks arī citas slimības. PVD noteikti būtu jādomā un jāmeklē kaut kādi ilgtspējīgi risinājumi, jāmeklē valsts atbalsts un finansējums. Tas attiecas gan uz izmaksu izvērtējumu, gan uz nepieciešamās pirmsprojekta dokumentācijas sagatavošanu, gan attiecīgu sadedzināšanas vietu piemeklēšanu, aprīkošanu,” stāsta Novika.

Tomēr PVD šim viedoklim nepiekrīt. PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadītājs Antons Lazdāns norāda, ka dedzināšanas iekārta nestrādā katru dienu.

Viņš nenoliedz, ka retos gadījumos, kad iekārta strādā pastiprinātā režīmā, un pie noteiktām vēja plūsmām varētu veidoties smaka, tomēr tas esot īslaicīgi.

“Bija arī šogad mums smags periods, kad slimības uzliesmojums bija Krimuldā. Pie mums atveda 54 tonnas. Tā bija akūta nepieciešamība.”

Antons Lazdāns ir pārliecināts, ka VVD prasība - veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un citas darbības, ir pat pretlikumīga: “Dzīvnieku līķi un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti – nav atkritumi, un tos nevar kvalificēt kā bīstamus atkritumus. Mēs nesniedzam nekādus maksas pakalpojumus, mēs neesam komercuzņēmums.”

Kā norāda Daugavpils novada pašvaldībā, domē neviens par nepatīkamām smakām sūdzējies nav, savukārt Lauceses pagasta pārvaldes vadītājs Andris Ķesters neslēpa, ka pēdējā reizē, kad dedzinātava strādāja pastiprinātā režīmā, un pie noteiktām vēja plūsmām smaka patiešām varēja veidoties. Tomēr tās esot izņēmuma gadījums.

Tikmēr kopumā kopš 2014.gada vasaras dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas iekārtā Laucesē kopumā utilizētas vairāk kā tūkstoš tonnas dzīvnieku atlieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti