Daugavpilī sākusies metāla zagšanas epidēmija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pie Daugavpils drīzumā būtu jāparādās vēl vienai pilsētai, tā pēc nozagtā metāla apjoma no pilsētas ielām spriež Daugavpils komunālā dienesta darbinieki.

Pēdējā laikā strauji pieaudzis komunikāciju un kanalizācijas tīklu aku čuguna vāku zādzību skaits. Taču zagļi nesmādē arī lietus ūdeņu uztvērējus - gūlijas, jauno tramavju un  autobusu pieturu izbūvē izmantoto perforēto metālu un pat bruģi un koku no soliņiem un jaunajiem apstādījumiem.

Iedzīvotāji ir ievērojuši zādzības. „Protams, ka tas ir bīstami, ja mašīna brauc,” saka kāds vīrietis. Arī kāda sieviete piebilst, ka lūkas zudums var būt bīstams bērniem.

Par katastrofālu šo situāciju vērtē pilsētas komunālā dienesta speciālisti, jo pašvaldībai šie nodarījumi izmaksā vairākus desmitus tūkstošus eiro gadā. Turklāt tas rada draudus gājējiem un autovadītājiem.

Bažām ir pamats - to apliecina Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Sēlijas nodaļas priekšnieks Ivars Poikāns. Policijas statistika liecina, ka metāla zagļi pēdējā laikā pilsētā ir spēji aktivizējušies.

„Situācija ir diezgan nopietna. Ja janvārī bija nozagtas trīs lūkas, martā un aprīlī pa vienai, savukārt jūnijā uzreiz 14 lūku vāki ir pazuduši. Tas ir nopietns apdraudējums ne tikai uzņēmuma materiālajam stāvoklim, bet arī pilsētas iedzīvotāju drošībai. Atvērta lūka, kuras dziļums ir no četriem līdz pieciem metriem, ir bīstama gan cilvēkiem un dzīvniekiem, gan transporta līdzekļiem,” saka Poikāns.

Uzņēmums „Daugavpils ūdens” šī pusgada laikā no garnadžu darbības cietis zaudējumus vairāku tūkstošu eiro apmērā, jo izzagti seši ūdens un 16 kanalizācijas lūku vāki.

Daugavpils komunālajai pārvaldei šie zaudējumi mērāmi pat desmitos tūkstošos eiro, un zagšanas tendeces tikai augot, atzīst pārvaldes Tehniskās nodaļas vadītājs Igors Prelatovs. „20 000 eiro gadā - tas ir minimums [zaudējumu]. Ir situācijas, kad zog mietus pie kokiem, betona bruģakmeņus, lai pēc tam savā privātīpašumā uztaisītu celiņu. (..) Mēs tagad liekam trafarētu metālu, lai nodrošinātos pret metāla zādzībām, bet to arī zog. Situācija ir katastrofāla,” atzīst Prelatovs.

Ja runā tikai par metālu, tad Daugavpilī ik gadu lūku vākos un citādi no komunālā dienesta izzog ap divām tonnām metāla. Legālie metāla uzpircēji informēti un zina, ka zagta metāla uzpirkšana draud ar bargu sodu – līdz vienam gadam ieslodzījumā. Taču nelegālie uzpircēji ir gatavi riskēt, saka Prelatovs. „(..) Cik man zināms, tad privātmājās ir mazi uzpirkšanas punktiņi, kuros pretī [par „darbu”] iedod iedzert. Kur tas metāls aiziet tālāk? Tas nav zināms,” saka Prelatovs.

Policijai nav skaidrojuma, kāpēc tieši tagad metāla zagļi ir tik ļoti sarosījušies, jo metāla cena ir kritusies. „Ir uzsākti trīs kriminālprocesi un notiek izmeklēšana. Taču parādās jaunas grupas. (..) Mēs nesaskatām likumsakarības, kāpēc zādzības notiek. Čuguna cena šobrīd ir 125 eiro par tonnu, un lūkas vidējais svars ir 40 līdz 50 kilogrami. Tāpēc par lūku var iegūt tikai septiņus eiro. Taču zaudējumi uzņēmumiem, lūku uzstādot no jauna, ir ap 150 eiro,” rēķina Poikāns.

Iespējams, ka zagtie lūku vāki, kas garnadžiem ir vienas alkohola pudeles cenā, nonāk to privātīpašnieku rokās, kas tieši šobrīd caur pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas projektu pieslēdzas pilsētas tīkliem, un lēti iegādāts lūkas vāks samazina privātīpašnieka izdevumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti