Draudze piedāvāja nomāt šo zemi par 6% no tirgus vērtības gadā, bet domes sarēķināja, ka par šādu naudu 20 gados šī zeme jau būtu izpirkta, stāstīja Ķekavas novada domes izpilddirektora vietniece Astrīda Vītola.
Pašvaldības pārstāvji nolēmuši nogaidīt un turpināt labiekārtot parku tur, kur tas iespējams. Taču nepagājis ne cik ilgs laiks, kad draudze zemes gabalus tomēr tirgojusi nost privātai firmai - SIA “Marpgroup”.
“Pavisam pēc neilga laika izdzirdējām, ka zeme ir pārdota. Pārdota par daļām, un tāpēc pašvaldība nevarēja izmantot pirmpirkuma tiesības,” stāstīja Vītola.
Likums paredz, ka pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kurus pārdod tās teritorijā. Taču, ja pārdod nevis visu īpašumu, bet domājamās daļas, šādu tiesību pašvaldībai nav.
Savu jauniegūto īpašumu “Marpgrpup” piedāvāja Ķekavas novada pašvaldībai samainīt pret tai piederošo zemi uzreiz aiz lielveikalu ķēdes “Maxima” noliktavām. Vītola atzina, ka zemes nebija līdzvērtīgas.
Bet pašvaldība piekrita samainīt vienu vērtīgu zemes gabalu pret diviem mazāk vērtīgiem – vienu ar piekļuvi pie Daugavas, otru – pie Ķekavas avotiņa.
SIA “Marpgroup” nenoliedza, ka firma dibināta tieši šim darījumam, jo tā ir vispārpieņemta prakse, lai lietas tiktu sakārtotas likuma ietvaros.
Bet draudzes pārstāvji gan stāstīja, ka vēlējās abus zemes gabalus pārdot, jo to uzturēšana izmaksājusi dārgi. Taču domes priekšlikums pārdot zemi bija jāapspriež ne tikai draudzei, bet arī jākonsultējas ar Evaņģēliski luterisko baznīcu, un draudze saņēmusi ieteikumu slēgt ar pašvaldību nomas līgumu.
Draudzes pārstāvis Raitis Heniņš stāstīja, ka dome pieņēma zināšanai nomas priekšlikumu, un “ar to arī viss beidzās”. Ja nomas cena domei bija pārāk augsta, par to varēja diskutēt, taču dome nekādu iniciatīvu neizrādīja, stāsta Heniņš, norādot, ka varēja vienoties arī par pirkšanu.
