Darbs vasarā varētu ļaut skolēniem izzināt profesiju un saprast darba tirgu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ogu lasītāji, saldējuma tirgotāji, picu piegādātāji - tie ir tipiskākie darbi, ar kuriem vasaras brīvlaikā skolēni gūst savas pirmās darba iemaņas. Pēc piecu gadu pārtraukuma ekonomiskās krīzes dēļ Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šovasar atjaunos programmu, kas motivēs darba devējus vasarā pieņemt skolēnus.

„Krīzes laikā bija jāpalīdz cilvēkiem, kas bija palikuši bez darba, un tas bija kritiskāk, protams," saka NVA pārstāve Solveiga Kabaka. Viņa uzsver, ka programmas mērķis ir ne vien nosegt atvaļinājumu laiku un bērniem dod iespēju nopelnīt, bet svarīgāk - ļaut viņiem iegūt darba pieredzi un radīt izpratni par darba tirgu.

„Un ko nozīmē izpratne par darba tirgu? Tās ir arī visas darba attiecības. Sākot no tā, ka skolēns kā darba ņēmējs sevi piedāvā darba tirgū. Tas nozīmē, ka skolēnam būs iespēja jau uz savas ādas izbaudīt, ko nozīmē darba intervija, ko nozīmē sagatavots CV, un saprast, ko nozīmē konkurence darba tirgū. Darba devējs slēgs  ar skolēniem darba līgumus, kuros būs atspoguļoti visi nosacījumi atbilstoši Darba likumam - gan pienākumi, gan tiesības,” norāda Kabaka.

Programmā varēs piedalīties jaunieši no15 gadu vecuma, kas mācās pamatskolā vai vidusskolā. Savukārt darba devējam aģentūra dotēs skolēna atalgojumu - 50% no minimālās algas. Tāpat darba devējam būs jānodrošina skolēnu darba vadītājs ar pieredzi vai izglītību tajā amatā, kur strādās skolēns. Par 10 jauniešu darba vadīšanu mentors saņems minimālās algas dotāciju.

„Bērnu slimnīcai tā ir tāda pašiniciatīva  - uzaicināt jauniešus un piedāvāt viņiem darba iespējas vasaras laikā,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Kristīne Golubeva.

Viņa pastāstīja, ka skolēnu darbs vasarā slimnīcā ir tradīcija un par skolēniem atbildīgais personāls papildus samaksu šobrīd nesaņem. Bērnu slimnīcā vasarā strādā aptuveni 20 jauniešu, pārsvarā vidusskolēni. Nepilngadīgajiem jāstrādā 35 stundas nedēļā un viņi saņem minimālo pilna laika darba algu.

„Lielākā daļa bērnu, kas nāk vasarā, piesakās paši. Viņi piesakās diezgan mērķtiecīgi, it sevišķi tie jaunieši, kuri domā savu dzīvi saistīt ar slimnīcu, un tad viņiem ir interese nākt šeit pa vasaru pastrādāt, lai saprastu, kas tad īsti ir slimnīca un kā tā darbojas. Protams, mēs viņus nodarbinām vienkāršos darbos, kas ir uzkopšanas, klientu apkalpošanas darbi. Bet tie, kuri ļoti mērķtiecīgi iet uz medicīnas pusi, vairāk strādā operāciju blokā, palīdzot tiešām vienkāršus darbus - kaut ko slaucīt, tīrīt," stāsta Golubeva.

Vienkāršus darbus gatavi strādāt arī paši skolēni. 11. klases skolnieks Mārtiņš stāsta, ka iepriekš vasarās ir strādājis firmas birojā pie sava tēva - kopējis papīrus un tamlīdzīgi. Arī šovasar viņš plāno strādāt. „Esmu domājis strādāt. Visticamāk, painteresēšos par iespējām patirgot saldējumu tepat, Rīgas centrā, vai arī aizbraukt uz Jūrmalu panēsāt krēslus, bet neko tādu nopietnu. Ar kaut ko jau arī jāsāk tomēr. Nevar jau uzreiz gribēt ofisā sēdēt pie datora un būt baigi svarīgais,” stāsta Mārtiņš.

Maksimālā alga, ko ar šādu darbu  gribētu un varētu nopelnīt, būtu 200 eiro uz rokas, domā Mārtiņš. Viņam piekrīt arī skolasbiedrs Raimonds. „Vairāk jau darbs ir praksei un pieredzei, nevis atalgojumam. Es tā kā nezinu, ko nākotnē gribu darīt, tāpēc šādi darbi, kuri ir vairāk nopelnīšanas pēc, ir daudz izdevīgāki, praktiskāki. Kaut arī, pamēģinot dažādas prakses vietas, es varētu saprast, kas man nākotnē interesē un patīk,” saka Mārtiņš.

Kabaka pastāstīja, ka skolēni nedrīkst strādāt paaugstināta riska apstākļos - pie agregātiem, ķīmiskām vielām, nedrīkst pārnēsāt smagumus. Arī Latvijas Pastā vasarās regulāri strādā skolēni, bet darba vietas, ko viņiem izveidot, ir maz. „Esam loģistikas uzņēmums, un mums ir sava darba specifika. Pasta apmaiņa un šķirošana pārsvarā sākas vēlu vakarā, un aktīvākais darbs faktiski notiek naktī, kad bērnus un pusaudžus nodarbināt ir aizliegts. Savukārt pastniekiem, pasta operatoriem, kurjeriem ir noteikta materiālā atbildība, kas arī aizliedz bērnu un pusaudžu darba izmantošanu. Taču visus pēdējos gadus mēs tomēr cenšamies nelielu darbavietu skaitu vasarās nodrošināt tieši vēstuļu šķirošanā," stāsta Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa.

Kā pastāstīja NVA pārstāve Kabaka, arī gados, kad programma bija iesaldēta, bērnu interese par darbu vasarā neatslāba. Skolēni vasaras darba programmai varēs pieteikties no maija vidus. Savukārt darba devējus aicina iesniegt piedāvājumus no nākamās nedēļas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti