Pusdiena

Pusdiena 07.02.2016

Pusdiena

Pētersone-Godmane: Nākamie bēgļi Latvijā varētu ierasties tuvākā mēneša laikā

Daļu no 11. novembra krastmalā uzietā Mārstaļu bastiona ļauts nojaukt

Daļu no 11. novembra krastmalā uzietā Mārstaļu bastiona ļauts nojaukt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kaut arī sākotnēji būtiskie satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā Rīgā tika solīti līdz gada beigām, ar tiem autovadītājiem būs jāsamierinās vēl vismaz mēnesi. Izbūvējot kanalizācijas kolektoru krastmalā plānotajai viesnīcai, tranšejas atrakšanas gaitā visā būvniecības teritorijā negaidīti atklātas ļoti nozīmīgas būvkonstrukcijas – agro jauno laiku Rīgas nocietinājumu jeb tā saucamā Mārstaļu bastiona paliekas. Pašlaik arheologi tās izpētījuši, tāpēc būvniecības darbi var turpināties.

Starp Mārstaļu un Minsterejas ielu ieplānotās viesnīcas zemesgabals atrodas valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss" un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā.

Būvdarbu gaitā bija plānots izrakt ap 50 metru garu, līdz pieciem metriem platu un četrus metrus dziļu tranšeju 11. novembra krastmalas malējās brauktuves vietā, kā arī Minsterejas ielas nobeigumā. Tādēļ būtiski tika ierobežota satiksme krastmalā. Solījums to atjaunot gada sākumā nu pārcelts uz marta pirmo pusi, skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante.

"Šobrīd dziļāka izpēte ir beigusies un sadarbībā ar arheologiem, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistiem, būvnieki var atsākt darbu - pabeigt tranšejas izbūvi, neiznīcinot šo vēsturisko mantojumu," piebilda Dimante.

Kā stāsta darbu uzraudze un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja arheoloģe Ilze Reinfelde, zem krastmalas brauktuves uzietais Mārstaļa bastions ir senākā daļa no Rīgas pilsētas nocietinājumu sistēmas, ko sāka būvēt 15. gadsimtā, bet ar nopietni izstrādātiem projektiem pilnveidoja "zviedru laikos" 17. gadsimtā. Savukārt Daugavas nostiprinājuma līnija ir hronoloģiski jaunākā, ko pabeidza 18. gadsimta pirmajā pusē. Tāpat kā citi, arī Mārstaļa bastions kalpojis uzbrukuma atvairīšanai, uz tā izvietojot lielgabalus, stāsta arheoloģe Reinfelde.

"19.gadsimta šī ārējā nocietinājuma sistēma ap Rīgas pilsētu pamatā tika nojaukta. Tomēr, kā mēs redzam, nojaukts tik daudz, cik tajā laikā konkrēti bija nepieciešams, un daudzkas no celtņu daļām ir saglabājies zem zemes. 17.gadsimta beigās būvētā nocietinājuma - Mārstaļu bastiona drupas saglabājušās necerēti labā stāvoklī," viņa teica.

Pēc izpētes un fotofiksācijas pretēji Rīgas domes paustajam krastmalas rakšanas darbu uzraugi un kultūras pieminekļu sargi daļu veco mūru atļāvuši nojaukt. Palikušie pēc tranšeju aizbēršanas paliks zem krastmalas seguma un sabiedrībai nebūs pieejami.

"Baidos, ka Rīgas pilsētai nav tādu resursu, lai vienā no galvenajām satiksmes maģistrāles vietām noklātu stikla pārsegu, kas, protams, būtu ļoti vērtīgi sabiedrībai. Bet diezvai tuvākajos gados kaut kas tāds notiksies, lai gan nākotnes perspektīvā ir vērts padomāt par šādu jautājumu," piebilda Reinfelde.

Kā piebilst viesnīcas būvprojekta vadītājs arhitekts Juris Bērziņš no kompānijas «Palast Architekts», mūra konstrukcijām saglabāties palīdzējis gan blīvi izveidotais ielu tīkls uz mūru pamatiem, gan tas, ka sienu fragmenti ir līdz pat četrus metrus plati. Tādēļ pilsētas maģistrālie inženiertīkli tur nav izbūvēti, jo būtu nepieciešami nopietni demontāžas darbi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti