Viņa pauda, ka liellopu audzēšana ir Latvijai raksturīga saimniekošana, tāpēc to uzsākt būtu relatīvi viegli. Vienlaikus gan viņa pauda, ka valsts kompensācijas, ko saņems par cūku izkaušanu, nespēs būt sākumkapitāls jaunas saimniecības radīšanai.
Tiesa, vēl pirms Āfrikas cūku mēra izplatīšanās aizsākuma bija vērojama tendence, ka arvien vairāk mazo cūkaudzēšanas saimniecību savu darbību pakāpeniski pārtrauc.
Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis pauda cerību, ka cūku mēris Latvijā neizplatīsies, taču daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju rīcības. Patlaban vairums cilvēku ievēro piesardzības pasākumus karantīnas zonā, tomēr ir bijuši gadījumi, kad vietējie iedzīvotāji novāc brīdinājuma zīmes pie karantīnas zonas un citādi pretojas.
Kā ziņots, kopumā Āfrikas cūku mēris Latvijā līdz šim bija konstatēts 30 mežacūkām un 28 mājas cūkām 14 piemājas saimniecībās, iznīcinātas 198 mājas cūkas. Šis mēris Latvijā tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.
