Dzejniecei Liānai Langai ir skaidrs viedoklis par Bērziņu: „Valsts prezidentam ir jābūt sabiedrības intelektuālajam līderim, kuru ciena un ieklausās arī starptautiskā sabiedrība. Prezidenta kavēšanās paust skaidru viedokli par atkārtotu kandidēšanu uz prezidenta amatu diemžēl izraisa nevajadzīgs spekulācijas un neizpratni. Tomēr vēlos arī atgādināt, ka Andris Bērziņš ir atstājis vēsturē nozīmīgas pēdas: viņš izsludinājis Satversmes preambulas likumu, izsludinājis grozījumus likumā par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un paudis atbalstu VKD zinātniskās komisijas izpētes darbam. Pirms vairākiem gadiem rakstniecībai finansiāli smagā brīdī Andris Bērziņš piekrita kļūt par Rakstniecības atbalsta fonda patronu. Un tik augsta līmeņa atbalstu rakstniecība līdz šim nebija saņēmusi.”
Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja vietnieks Edgars Skreija un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāte Janīna Kursīte aicina sabiedrību apdomāties, kāds prezidents mums vajadzīgs – labs runātājs vai darītājs.
„Man ir skumji, ka mēs, daudz nedomājot, vienkārši norejam. Jā, viņš nav daiļrunātājs. Bet kad viņš runā no sirds, vienkāršos vārdos tas ir būtiski pateiktas lietas. Un ko līdzētu cits, kas runā daiļi un tu redzētu, ka esi ne tikai purva, bet akača malā. Es nevaru teikt, vai atbalstīšu tieši Bērziņa kandidatūru. Viss atkarīgs no tā, kādi kandidāti būs,” sacīja Kursīte.
Arī Skreija pauž atbalstu Bērziņam, saucot viņu par vispieņemamāko kandidātu prezidenta kandidāts, jo viņš „nestrebj karstu”.
Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankēvičs uzsver, ka, politiķiem izvēloties valsts vadītāju, ir jāieklausās tautas balsī. „Prezidentam vajadzētu būt īstam valsts vīram, kurš domā par valsti un tās pilsoņiem, kurš nav viena grupējuma pārstāvis, kurš nav marionete, kurš sargā Latvijas Satversmi un tajā ietvertās vērtības, respektīvi, ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību un dabīgu ģimeni,” saka Stankēvičs.
Latvijas sabiedrībā ir pietiekami daudz personību, lai tiktu izraudzīts vislabākais kandidāts, uzsver kultūrsocioloģe Dagmāra Beitnere. Viņa sagaida, ka nākamais Valsts galva spēs iedvesmot tautu: „Gribētu pateikties Andrim Bērziņam par viņa nostrādāto periodu un aicināt dot vietu kādam citam cilvēkam, kurš daudz precīzāk atbilstu šā brīža situācijai. Prezidentam ir simboliskā vara, un tā neredzami atstāj iespaidu uz visu sabiedrību. Un prezidentam tomēr jābūt labam runātājam.”
Socioloģioskās aptaujas dati rāda, ka līdzšinējā prezidenta Andrim Bērziņa darbību februāri pozitīvi vērtē vairāk kā 40% pilsoņu. Taču atbalsts ir sācis sarukt. Piemēram, janvārī prezidentu pozitīvi vērtēja 50%.
„Pēdējo divu mēnešu fenomens, ka inteliģences daļa aizvien atklātāk un kritiskāk izsakās par prezidenta pozīciju, īpaši jautājumus, kas skar ārpolitiku. Arī neielūgšana uz Minhenes konferenci un pasivitāte Ukrainas – Krievijas konfliktā, novedusi pie reitingu samazinājuma,” saka sociologs “Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis.
Gatavojoties gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām maija beigās, izskan ne tikai konkrētu personu minējumi un īpašības, kādas nepieciešamas augstā amata pretendenta kompetencei. Šajā komplektā ir arī gudrība, cilvēciskums, godīgums un daudzas citas vispār cēlas īpašības, vēl, protams, uzticīga kalpošana savai valstij un tautai.
Daļa inteliģences gan iepriekš asi kritizēja gan līdzšinējo prezidentu, gan arī partijas par necaurspīdīgu izvēles procesu. Mudināts arī publiskot kandidātu vārdus laikus, lai varētu rīkot publiskas debates.
Jau ziņots par partiju vienošanos, ka līdz 19.maijam, kad oficiāli jāiesniedz kandidāta vārds Saeimas kancelejā, lai par viņu varētu notikt balsošana, rīkos diskusijas ar sabiedriskajām organizācijām, lai apspriestu prasības prezidenta amata kandidātiem un arī iespējamās kandidatūras.
Pašreizēja prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beidzas jūlija pirmajā pusē, taču nākamā prezidenta vēlēšanas notiks jūnija sākumā. Iepriekš viņš solīja, ka par savu lēmumu, vai kandidēt prezidenta vēlēšanās, paziņos ne ātrāk kā aprīlī.
Prezidenta amata kandidāta vārdu šobrīd skaidri nosauca vien Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - tā virzīs partijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Pārējās partijas joprojām domā. Savu kandidātu varētu virzīt arī „Saskaņa”, bet „No sirds Latvijai” (NSL) gan sola izvēlēties no citu partiju piedāvājuma.
ZZS paudusi atbalstu pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam, kurš gan vēl nav apstiprinājis savu kandidēšanu uz otro termiņu.
Nacionālajai apvienībai pagaidām nav konkrēta kandidāta prezidenta amatam. Tiek izvērtēta Egila Levita kandidatūra, taču nav pieņemts galīgs lēmums.
