Latvijas Sarkanais Krusts mentora statusā strādājis kopumā ar 63 personām, kas Latvijā ieradušās Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros, kā arī vēl virkni to patvēruma meklētāju, kas valsts robežu šķērsojuši nelegāli. Galvenā problēma – darba meklējumi.
“Darba devēji ir ļoti pretimnākoši, mums ir vesels saraksts ar darbadevējiem, kas piedāvā darbu,” stāsta biedrības ģenerālsekretārs Uldis Līkops. Tomēr noslēgti tikai divi darba līgumi, abi – par tulkošanu.
Sarkanais Krusts kā galvenos iemeslus šādai bilancei min bēgļu sliktās latviešu valodas zināšanas, kā arī atšķirīgo izpratni par darba kultūru un vēlmi saglabāt to statusu, kāds tiem bijis izcelsmes valstī.
“Šīs te profesijas ir ļoti dažādas, ir arī skolotāji, ārsti, ļoti daudz uzņēmēju, varbūt arī tas viņiem traucē šeit pie mums sākt no nulles,” secina sociālā mentore Raimonda Jākobsone.
“Ir cilvēks, kas saka – es esmu bijis lielisks, profesionāls šuvējs, man ir bijis šūšanas cehs. Mēs sarunājam darba vietu, sarunājam automobili, aizvedam uz potenciālajām darbavietām, kur viņiem tiek piedāvās parādīt, izmēģināt prasmes. Un izrādās – viņam ir jāmācās viss no sākuma,” stāsta sociālā mentore Kristīne Besedina.
Citādi ir ar dzīvesvietu – lai arī ar grūtībām, tā tiek atrasta visiem, kas saņēmuši statusu. Bērni no šīm ģimenēm iekārtoti skolā vai pieteikti rindā uz bērnudārzu. “Un tad, kad viss jau ir sasniegts, bieži ir tā, ka paiet mēnesis un “uz redzēšanos”,” atklāj mentore Jākobsone.
Saskaņā ar Sarkanā Krusta datiem kopš aprīļa statusu ieguvuši kopumā 45 cilvēki. Latvijā palikuši aptuveni 20 jeb četras ģimenes. Pārējie aizbraukuši.
“Viņi ir bijuši neizpratnē par to, ka Eiropas Savienības valstis visas nav vienādas, ka Latvija nav tik bagāta. Viņi pirms tam to nezināja vai viņiem nebija tas teikts, lai gan mēs to vienmēr sakām pirmajā tikšanās reizē, ka Latvija ir savādāka,” saka Līkops.
Latvijas Sarkanais Krusts mentora pienākumus pildīs vēl līdz septembra beigām un pagaidām vēl domā, vai piedalīsies arī nākamajā iepirkuma konkursā.
Vēstīts, ka kopumā Latvijai paredzēts uzņemt 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Pirmās divas bēgļu ģimenes, kuras Latvija brīvprātīgi piekritusi uzņemt, ieradās februāra sākumā.
