Betona konstrukcijām bija ieurbtie lādiņi. Līdz ar to triecienviļņa jauda bija mazāka. Ķieģeļu konstrukcijas spridzināšana tika veikta ar pagarinātajiem lādiņiem, kas ir vairāk vai mazāk koncentrēts sprāgstvielas lādiņš, līdz ar to šis triecienvilnis bija lielāks.
Par Dagdas novada Asūnes pagasta katlu māju liecina vairs tikai gruveši. Pagājušajā nedēļā Nacionālie bruņotie spēki ēku uzspridzināja. Lai arī tās mūžs nebija garš – vien mazliet vairāk nekā 40 gadi, pēdējos 16 no tiem kādreizējā katlu māja un kokzāģētava pašā Asūnes pagasta centrā bija pamesta.
“Tā bija jau sliktā tehniskā stāvoklī, un vistrakākais bija, ka to izmantoja bērni. Bieži varēja sociālajos tīklos pat redzēt, ka viņi filmējās uz tās ēkas, pat uz jumta,” stāsta Asūnes pagasta pārvaldes vadītāja Žanna Aišpure.
Pērn diskutēts par ēkas nojaukšanu, taču izmaksas 10 000 eiro apmērā bija par lielu, un apmācību nolūkā lūgta sapieru palīdzība. Lai arī pārvalde un atbildīgie dienesti par sprādzienu jau savlaicīgi brīdināja saimniekus, kam pieder ēkai blakus esošās kūtis un šķūņi, triecienvilnis izrādījās krietni spēcīgāks par paredzēto.
“Viņi pateica, ka visbīstamākais objekts tas ir trīs šķūnīši, bet ne lielajam šķūnim, ne mājām, ne tām kūtīm nekā nebūs. Ka sprādziens būs tāds, ka katlu māja saliksies. Vienīgais, ka vajadzētu pabrīdināt šo šķūnīšu īpašniekiem, ka varētu kaut kas ar viņiem notikt. Tad mēs pabrīdinājām, un viņi zināja,” saka Asūnes pagasta pārvaldes vadītāja Žanna Aišpure.
Taču sprādziena sekas izrādījās lielākas: norauti dēļi, siju nobīde, izbirušas logu rūtis un plaisas stiklos manāmas pat vairāk nekā 300 metrus attālajās dzīvokļu mājās.
Vairāki iedzīvotāji vērsušies pagasta pārvaldē ar iesniegumiem un joprojām ir neizpratnē, kāpēc viena sprādziena vietā notikuši divi. “Pirmo reizi, kad tas sprādziens bija, tas bija divās daļās, tāds vidējs. Bet otrajā reizē bija pamatīgi. Dzirdēju, ka tie logi ir bijuši ārā. Izsisti,” stāsta Dagdas novada iedzīvotāja Anita.
“Tie nav profesionāļi. Viņi nemāk laikam. Mācās vēl. – Kādas bija sekas? – Šeit nekas, tur jau logi izbira,” stāsta Asūnes pagasta iedzīvotājs Genrihs.
Zemessardzes pārstāvis telefonintervijā skaidro, ka katlu māja divas reizes sprāgusi, jo to veidoja divu veidu konstrukcijas. Un, tikai uz vietas novērtējot, veiktas izmaiņas plānā.
“Betona konstrukcijas tika veiktas ar ieurbtiem lādiņiem. Līdz ar to triecienviļņa jauda bija mazāka. Un ķieģeļu konstrukcijas spridzināšana tika veikta ar pagarinātajiem lādiņiem, kas ir vairāk vai mazāk koncentrēts lādiņš sprāgstvielas. Līdz ar to šis triecienvilnis bija lielāks,” skaidro Zemessardzes 54. ITBN operatīvās plānošanas nodaļas priekšnieks Mareks Strods.
Lai arī daļu atbildības par postījumu seku novēršanu būtu jāuzņemas Zemessardzei, pagaidām Asūnē remontdarbu izmaksas sedz pagasta pārvalde.
Bet katlu mājas gruvešus šoruden vai nākamajā pavasarī paredzēts izmantot ceļu seguma sakārtošanā.
