Viņi argumentē, ka kūtsmēslu transportēšanas laikā apkārtnē palielinātos jau par regulāru parādību novadā kļuvušais nepatīkamais smārds.
Šī ir jau trešā reize septiņu gadu laikā, kad fermas kompleksa plašākas attīstības ideja apstājusies, sastopoties ar pašvaldības un iedzīvotāju pretestību.
SIA ''Nygaard international'' ir meitasuzņēmums dāņu kompānijai ''DK Latvija farming'', kas nodarbojas ar cūku audzēšanu un pārdošanu. Par 1,5 miljoniem eiro uzņēmuma teritorijā plānots uzbūvēt papildus divas kūtis un vienu piebūvi. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību, kā arī samazinātu saslimšanas riskus.
Pārmaiņas ļautu fermā turēt līdz 750 sivēnmāšu un 3000 sivēnu. Ieiet kūtī žurnālistiem uzņēmuma vadība neatļāva, lai izslēgtu jebkādu infekciju riskus, tomēr apgalvo, ka šobrīd uzņēmumā ir aptuveni 500 sivēnmāšu un tikpat daudz sivēnu.
Trešdien, 11.janvārī, rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji gan pauda pretenzijas par šo ieceri. Viņus neapmierina ne tikai iespējamā nepatīkamās smakas izplatīšanās teritorijā, bet arī apkārtējo grants ceļu nolietojums, kas rastos, pārvadājot cūku barību ar kravas mašīnām.
“Bija unikāla smaka, ka praktiski mēs savās sētās aizrīties varējām,” sūdzējās Imants Ozols, kurš dzīvo netālu no fermas.
“Šeit atkal veidojas cilvēku aspekti, ka ir attiecīgas smakas, bet es ticu tam, ka dāņi varētu šo labot, veidojot kompromisu,” sprieda zemnieku saimniecības īpašnieks Jānis Jansons.
Uzņēmuma pārstāvis Jānis Maulis norāda, ka pēc viņu pasūtījuma firma SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian environment” veikusi pētījumu un secinājusi, ka fermas teritorijā reģistrētas 1,24 smakas vienības uz kvadrātmetru stundā jeb odori. Šogad atļautais vienību skaits uzņēmumu teritorijās ir 10 odori, bet 2019. gadā tie būs tikai 5. Maulis mierina iedzīvotājus, sakot, ka jaunā projektā divām mēslu krātuvēm uzņēmuma teritorijā tiks uzlikti mehāniskie pārsegi, kas slāpētu nepatīkamo smaku.
“Ir jāsaprot, ka tā cūku ferma jau tur ir. Tieši veicot kaut kādus modernizācijas procesus, kas arī ir šis, var tikai iegūt modernākus risinājumus un ierobežot šīs smakas,” uzsver SIA ''Nygaard International'' pārstāvis Jānis Maulis.
Lēmumu par projekta apstiprināšanu vēl izskatīs Aizputes pašvaldības būvvaldē, ņemot vērā gan iedzīvotāju viedokli, gan dažādus tehniskos nosacījumus, kurus apstiprinās Liepājas Reģionālā vides pārvalde un Veselības inspekcija.
Līdzīgu uzņēmuma projektu pētīja 2012. gadā, kad būvvaldei bija bažas par šo pašu problēmu – smakas līmeni, tāpēc palika nerealizēts.
“Šī uzņēmēju attieksme pret šo jautājumu un pret apkārtējo vidi, kurā viņi atrodas, ir nopietnāka. Katrā ziņā – tāda, ar kuru var domāt, ka ar apkārtējo māju iedzīvotājiem ir jārēķinās,” atzina Aizputes novada Būvvaldes vadītāja Ineta Butāne.
Ja būvvalde dos akceptu attīstības projektam, Valsts vides dienests pētīs, vai ir nepieciešams pilns teritorijas ekoloģiskais novērtējums – tas iespējams prasītu gadu, pēc tam varētu izdot būvatļauju un tad arī tiktu sākts darbs pie jaunajām pārmaiņām.
