Latvijas veterinārārstu biedrībā uzsver, ka reģistrēšana ne tikai ļauj atrast pazudušus suņus, bet arī izsekot līdzi suņu skaitam patversmēs un līdz ar to nepieciešamajām finansēm.
Gada sākumā ziņas nebija iepriecinošas – atklājās, ka janvārī tieši patversmēs bija reģistrēti vien desmit suņi. Tagad situācija uzlabojas – kopumā ir reģistrēti 276 suņi, kuru pirmais īpašnieks patversme. Lauksaimniecības datu centrā nesteidzas apgalvot, ka patversmes bijušas kūtras, iespējams, tās neesot sapratušas jaunos noteikumus. Centrs arī atgādina, ka Latvijā visiem suņiem, kas sasnieguši pusgada vecumu, ir jābūt reģistrētiem valsts vienotā reģistrā.
„Mums ir daudzas patversmes, kas nav zinājušas, pirmo reģistrāciju nav veikušas uz patversmi” stāsta Lauksaimniecības datu centra pārstāve Mairita Elbrete.
Viņa norāda, ka grozījumi, ka patversmēm reģistrācija ir bezmaksas, stājušies spēkā februārī. Tādēļ, iespējams, daļa patversmju nezinot suni reģistrēja uz jauno īpašnieku, nevis vispirms patversmē. „Lai būtu izsekojamība – ir patversme, jaunais īpašnieks, tāda ir secība,” skaidro Elberte.
Tomēr joprojām atsevišķās patversmēs suņi uzturas nereģistrēti. Dzīvnieku patversme „Ulubele” pieaugušos suņus čipojot uzreiz, bet reģistrējot vien tad, kad atdodot jaunā saimnieka rokās – uz patversmes un arī uz jaunā īpašnieka vārda, lai dzīvnieka vēsturē būtu pilna informācija.
„Ulubeles” vadītāja Ilze Džonsone skaidro, ka suņus nereģistrē ātrāk, “pirmkārt tāpēc, ka noteikumi ir tādi, ka patversmes reģistrē suņus, atdodot saimniekiem, jo patversmes statuss ir īpašs, patversme nekādā ziņā nav dzīvnieka īpašnieks vai saimnieks, un ļoti bieži ir situācijas, kad dzīvniekam uzrodas īstie saimnieki arī nevis tikai divu nedēļu laikā, bet arī pēc mēneša, pēc trīs mēnešiem un pat pēc gada”.
Liepājas pilsētas pašvaldības patversme „Lauvas sirds” savukārt suņus čipo divas nedēļas pēc nonākšanas patversmē, jo noklīdušajiem suņiem gaidot ierodamies saimniekus. Reģistrē savukārt tad, kad suņi pamet patversmi – uz jaunā saimnieka vārda.
„Mazliet arī tā nepraktiski, jo patversmēm nav pieejas piereģistrēt pašām, tas ir jāizdara veterinārārstam,” iemeslus skaidro patversmes vadītāja Nora Brūdere.
“Mums pašiem uz vietas vetārsta pakalpojuma nav, mēs pērkam pakalpojumu, līdz ar to, ja to dara vetārsts, viņam automātiski pienāk rēķins. Ja to darām paši, tad mums jāprintē ārā A4 lapas, jāsūta pa pastu uz Rīgu, ja ir saimnieks, jāsūta vēl viena lapa,” stāsta Brūdere.
Lauksaimniecības datu centra ziņas liecina, ka reģistrācijas lapas var bez maksas ienest klientu konsultācijas punktos reģionos. Tiesa, iespējams, nākotnē varētu būt grozījumi, ka arī paši patversmes darbinieki varēs ievadīt reģistrā datus.
Ir arī patversmes, kas suņus reģistrē un čipo uzreiz vai vēlākais dažas dienas pēc nonākšanas patversmē, piemēram, „Labās mājas”. Dažas dienas pagaida tikai tad, ja patversmē nonākuši teicami kopti, draudzīgi mājas suņi ar kaklasiksnām, bet pārējos gan čipo uzreiz.
Arī Latvijas Veterinārstu biedrības pārstāve Lita Konopore uzsver – suņi ir jāreģistrē un jāčipo pēc nonākšanas dzīvnieku patversmē. Vispirms jau, lai atrastu.
„Patversmes suņi ir ar daudz lielāku risku aizmukt nekā īpašnieku suņi. [..] Mēdz rakt gan alas, gan veikli rāpties pāri žogiem, gan norauties. Tāpat suņus ved staidzināt brīvprātīgie,” saka Konopore.
Viņa norāda, ka daudzās patversmēs pirmās divas nedēļas suņus uztur par nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc, reģistrējot suņus, var sekot līdzi suņu skaitam un naudas plūsmai.
„Jautājums, kā tiek kontrolēts finanšu līdzekļu izlietojums pašvaldībā attiecībā uz šiem suņiem. Tas ir naudas jautājums,” piebilst Konopore.
Artī Pārtikas un veterinārais dienests saņēmis ziņas, ka patversmes vismaz gada sākumā kūtri reģistrējušas suņus, tādēļ šā gada pirmajā pusgadā visās patversmēs plānveida pārbaudēs pārbaudīs arī suņu reģistrēšanu. Dienestā uzsver – patversmes suņiem jābūt reģistrētiem uz patversmes vārda un čipotiem jeb apzīmētiem. Vēlāk jāveic pārreģistrācija uz jaunā īpašnieka vārda.
