Reģistrēs datus, ko sniedz pērkot lidmašīnas biļeti
Šis lēmums ir pieņemts, akceptējot Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma grozījumus.
Jau iepriekš par šāda regulējuma nepieciešamību vienojās Eiropas Parlaments.
Saeima portālam lsm.lv norāda, ka lidmašīnas pasažieru datu saņemšana ļaus drošības iestādēm atklāt personas, kuras līdz šim nebija drošības iestāžu uzraudzības lokā, bet ir iesaistītas noziegumu izdarīšanā.
Likumprojekts paredz pasažieru datus iekļaut reģistrā, kuru pārraudzīs Drošības policija (DP).
Reģistrā iekļaus dažādus datus par personu, galvenokārt informāciju, ko cilvēks sniedz, pērkot lidmašīnas biļeti. Tāpat reģistrā būs redzamas, piemēram, pie izlidošanas pieejamās ziņas par pasažiera nododamo bagāžu un valsts robežas šķērsošanas vieta, caur kuru pasažieris ieceļos Latvijā.
Lai piekļūtu datiem, būs vajadzīga tiesas atļauja
Aviokompānijām būs pienākums ne agrāk kā 48 stundas un ne vēlāk kā 24 stundas pirms paredzētā izlidošanas laika, kā arī tūlīt pēc tam, kad vairs nav iespējama personu iekāpšana vai izkāpšana no lidmašīnas, nosūtīt datus automatizētai iekļaušanai pasažieru datu reģistrā.
Ārkārtas gadījumos, lai, piemēram, novērstu teroraktu, drošības iestādēm būs tiesības pieprasīt pasažieru datus arī agrāk.
Tāpat informāciju par pasažieru datiem drīkstēs sniegt arī ārvalstu dienestiem noziegumu novēršanai.
Izmeklētājiem būs vajadzīga tiesas atļauja, lai datiem piekļūtu.
IeM noraida pārmetumus par apgrūtinātu datu ieguvi kritiskā brīdī
Datu bāze atradīsies Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, bet visu analītisko darbu veiks DP. Piekļuve datiem būs arī Valsts ieņēmumu dienesta struktūrām, kurām dati vajadzīgi, izmeklējot ar narkotikām un kontrabandu saistītus noziegumus. Lai ievērotu cilvēku tiesības uz privātumu, izmeklētājiem vispirms būs tiesai jāpamato, kādēļ vajadzīga piekļuve datiem.
"ES ļoti dažādi tiek vērtēts šis likumprojekts. Mēs arī iekšēji vērtējām, ka būtu svarīgi, lai šis likumprojekts darbotos un cilvēktiesības tiktu ievērotas un būtu šī pirmskontrole," stāsta Siliņa. "Pirms tam bija Ministru kabinetā apstiprināts, ka tā varētu būt prokuratūra. Prokuratūra tam stingri iebilda. Šobrīd ir tiesas. Es uzskatu, ka tas ir labākais variants. Skatīsimies, kā likums attīstīsies," viņa sacīja.
Likumprojektu asi kritizē „Saskaņas” deputāts Jānis Ādamsons. Viņaprāt, vajadzīgs ievākt ne tikai datus par aviolīniju klientiem, bet arī par kuģu un vilcienu pasažieriem. Taču vislielākā problēma esot pašā likumā.
Pēc Ādamsona domām tajā iekļauta pretruna – datu bāzi analizēs DP, taču arī tai datu piekļuvei būs vajadzīga atļauja no tiesas.
"Šobrīd pēc būtības likumdevējs ir sasējis rokas DP, kaut vai spriežot pēc formālām pazīmēm. Tāpēc, ka neviens nevar tikt pie šīs informācijas, ja nav tiesneša sankcijas. Kā šī informācija var nonākt Drošības policijā, un pēc tam viņu izmantot, ja arī tur nav tiesneša sankcijas? Šeit ir tās pretrunas, kuras diemžēl komisijas vairākums un arī deputātu vairākums neņēma vērā," norādīja Ādamsons.
Tāpat Ādamsons norāda, ka vajadzība pēc tiesneša sankcijas neļaus DP ātri reaģēt uz reāliem terorisma draudiem. Tikmēr ISiliņa uzsver, ka ārkārtas gadījumos datus varēs saņemt.
"Ādamsona kungs izlikās nedzirdam to, ka operatīvos, neatliekamos gadījumos, kad būs kāda informācija, ka ir jārīkojas tūlīt un šī informācija ir jāiegūst nekavējoties, tādas tiesības iestādēm ir," uzsver Siliņa.
"Tad 72 stundu laikā vienkārši ir jāsaņem tiesneša sankcija. Mēs varam salīdzināt ar kratīšanu. Arī tajos gadījumos var bez tiesneša sankcijas rīkoties," viņa pauda.
Latvijas datus par pasažieriem drīkstēs nodot arī ārvalstu dienestiem. Likums stāsies spēkā 3. aprīlī, savukārt aviokompānijām pasažieru dati būs jāsāk iesniegt ne vēlāk kā līdz 1.septembrim.
Lsm.lv jau vēstīja, ka pasažieru datu reģistra izveidi daudzi arī kritizēja. Piemēram, daļa Eiropas Parlamenta deputātu pauda, ka plašāka datu nonākšana drošības dienestu rokās nepalielinās to spēju cīnīties ar terorismu un starptautiska mēroga noziedzību. Turklāt jau šobrīd viņu rokās ir gana daudz datu. Pasažieru datu reģistra izveides aizstāvji gan norāda uz pretējo.
Atbalstu pasažieru datu reģistra izveidei iepriekš izteica arī Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"). Viņš pat teica, ja Eiropas Parlaments tobrīd vilcinātos pieņemt likumus, kas ļauj šāda reģistra izveidi, tad tādu radītu, balstoties uz atsevišķu valstu savstarpējiem līgumiem.
