Veselības aprūpes finansēšanas modelim ir vairāki varianti: no kopējā budžeta, veselībai novirzīt no sociālā nodokļa, privātā apdrošināšana vai tiešie maksājumi. Čakšas ieskatā piemērotāks būtu modelis, kurā kā līdz šim finansējums būtu no valsts budžeta, bet papildu līdzekļus varētu dot procents no sociālā nodokļa vai ieņēmumi, piemēram, no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pieauguma luksusprecēm. Tāpat būtu jāpalielina finansējums nozarei no bāzes budžeta.
“Caur šo modeli mēs nodrošinātu, ka ir vienlīdzīga un pieejama veselības aprūpe visiem iedzīvotājiem Latvijā. Un tas iepircējs ir valsts, skaidri definējot, kādus pakalpojumus valsts iepērk, un tālāk pakalpojuma sniedzējs savā starpā konkurē tieši ar pakalpojumu,” sacīja Čakša.
Līdz ar to iedzīvotājiem par veselības aprūpi nebūtu jāmaksā tiešmaksājumi par veselības apdrošināšanu, tomēr būtu jābūt līdzmaksājumiem.
Par iespējām par papildu finansējumu ministre jau runājusi ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, premjeru Māri Kučinski un Latvijas Bankas pārstāvjiem.
Vēstīts, ka Veselības ministrijas darba grupa iepriekš bija plānojusi līdz 1.jūlijam izstrādāt ziņojumu iesniegšanai valdībā, kurā būšot piedāvāti vairāki iespējamie veselības apdrošināšanas modeļi. Ministru kabineta rokās būs izšķiršanās par labu vienam no tiem.
Tikmēr Eiropas Komisija paziņojusi, ka pieļauj Latvijai palielināt budžeta deficītu veselības reformu finansēšanai. Tādējādi veselības nozarei nākamgad varētu papildu novirzīt aptuveni 35 miljonus eiro, informēja Finanšu ministrijā.