NBS komandieris norādīja – lai arī Latvijā finansējums aizsardzībai vēl nav sasniedzis prasītos 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr ASV prezidenta uztraukums par nepietiekamiem budžeta tēriņiem lielā mērā neattiecoties uz Baltijas valstīm.
"Baltijas valstis un konkrēti Latvija ir ļoti aktīvi, ļoti intensīvi pieaudzēja savu budžetu. Un mums ir vislielākais procentuālais pieaugums militārajā budžetā gan pagājušajā gadā, gan šogad," klāstīja Kalniņš.
"Galvenais ir šos līdzekļus pareizi izlietot. Piešķirtajam apjomam jābūt adekvātam mūsu iespējām."
Šogad aizsardzībai iezīmētie 1,7% no IKP ir "diezgan milzīgs pieaugums", teica NBS komandieris, paužot pārliecību – katrs aizsardzībā ieguldītais eiro tiek izlietots lietderīgi. Tostarp tiek ieguldīts infrastruktūras pilnveidē, arī Ādažu militārajā bāzē, kur šogad plānots izmitināt Kanādas vadīto NATO bataljonu.
Tiesa, NATO bataljons mūžīgi neatradīsies Latvijā, tāpēc tostarp tiek domāts par Latvijas karavīru un zemessargu ekipēšanu pilnā apjomā. Lielākā daļa ekipējuma jau esot, taču vēl vajag iepirkt individuālās aizsardzības lietas.
Kalniņš piebilda – visām vajadzībām aizsardzībai, tostarp Zemessardzei, finansējums būtu vajadzīgs daudz lielāks.
Jau ziņots, ka janvāra beigās NBS komandiera amatā stājās ģenerālmajors Kalniņš, kurš šajā amatā nomainīja ilggadējo NBS komandieri Raimondu Graubi, kurš pērn oktobrī lūdza atvaļināt viņu no amata pirms pilnvaru termiņa beigām.