HIV pozitīvajiem cilvēkiem visvairāk ir nepieciešams tieši drauga atbalsts. Viņi bieži ir nomākti, daudzi nespēj ne ar vienu parunāt par savu slimību, un pat viņu ģimenes locekļi par to nezina. Taču tagad viņiem būs savējais. Un Latvijā šis ir unikāls projekts.
„Katram, kam, vienkārši runājot, HIV bojā dzīvi, visbiežāk tieši tādā garīgā līmenī, jo mēs visi zinām, kāda ir attieksme pret HIV. Atbalstošā līmenī uzsākam to, ko esam nosaukuši Latvijas badiju kustību…” stāsta biedrības ''Dialogs'' vadītāja Ruta Kaupe.
Sadarbībā ar speciālistiem biedrība apmācījusi desmit, kā Ruta Kaupe saka, sirdsmīļus cilvēkus. Viņi kā brīvprātīgie dosies pie HIV pozitīviem cilvēkiem vai viņu ģimenes locekļiem. „Dialogā” viņus mēdz saukt par „badijiem”, kas tulkojumā no angļu valodas ir „draugi” vai „biedri”.
„Tā ir domāta gan praktiska palīdzība, kaut vai reizē logus nomazgāt vai bērniņus pieskatīt, mēs arī zinām, kam to vajadzēs. Varbūt kaut kur kopā iziet, pa mežu pastaigāt. Mums ir zināmi divi aktīvie badiji, kuri gribētu ar savu līdzbiedru doties nūjot pa mežu. Vai arī palīdzēt viņam pastāstīt vairāk par zāļu lietošanu. Varbūt viņam ir bail pie ārsta aiziet, tad badijs būs cilvēks, ar ko aiziet pie ārsta,” stāsta Kaupe.
Līdzbiedri gan nebūs mājkalpotāji, taču, ja kādam vajadzēs palīdzību istabas uzkopšanā, viņi piedāvās to darīt kopā. Taču svarīgākais – viņi palīdzēs saprast, ka HIV infekcija nebūt nav pasaules gals. Kopā līdzbiedri ik nedēļu pavadīs vismaz divas stundas trīs mēnešu garumā. Tad līdzbiedrs dosies palīdzēt nākamajam, kam atbalsts nepieciešams. Un tā brīvprātīgais atbalsts ilgs gadu. Nekādu materiālu atbalstu brīvprātīgie nesaņems, tikai ceļa izdevumus segs.
Visi desmit programmas dalībnieki jau izgājuši trīs mēnešus ilgu 70 stundu apmācību. Atsevišķi brīvprātīgie uz tām mēroja pat krietni garu ceļu, piemēram, Lelde no Kuldīgas. „Jo mani tas ļoti interesē. Tie ir cilvēki, ar kuriem man nākas saskarties ikdienā, man gribas viņiem palīdzēt un atbalstu sniegt labā, kvalificētā līmenī,” stāsta sieviete.
Lelde strādā Kuldīgas novada sociālajā dienestā, un viņas klienti ir atkarīgie, arī no cietuma iznākuši cilvēki, arī HIV pozitīvie. Lelde ievērojusi, ka viņiem ļoti trūkst, ar ko parunāt par savu problēmu: „Spilgts piemērs, kas mani ietekmēja.
Mums pirms vairākiem gadiem centru apmeklēja vīrietis, kurš nejauši, ārstējot citu slimību uzzināja, ka viņam ir AIDS, jau AIDS stadijā. Viņš tik ļoti pārdzīvoja, ka visi no viņa tik ļoti izvairās, tik ļoti baidās. Tajā brīdī, kad viņam pieskāros, viņš sāka raudāt, jo viņam līdz tam likās, ka viņš ir tik bīstams visiem pārējiem cilvēkiem un cilvēkos izraisa tik lielu nepatiku, ka viņam neviens vairs nekad nepieskarsies.”
Brīvprātīgo vidū ir gan medicīnas studenti, gan ar sociālo darbu saistīti cilvēki, gan arī cilvēki, kuriem nav iepriekš bijusi pieredze ar HIV pozitīvajiem cilvēkiem. Savukārt Agija par līdzbiedru programmu uzzināja aprīlī Latvijas Medicīnas studentu asociācijas rīkotā konferencē. Tās tēma bija HIV - sabiedrības stigmas, jaunākie fakti un pētījumi”. Pēc konferences viņa pierakstījās līdzbiedru programmai. „Atbilde ir ļoti vienkārša: kāpēc tad es esmu medicīnas studente - jo es vēlos palīdzēt.”
Agiju interesē psiholoģija, un viņa vēlas mazināt stigmas un stereotipus sabiedrībā: „Ja es varu kaut vienam cilvēkam palīdzēt, tad jau tas būs kaut kas. Pieņemsim - situācija, ka tam cilvēkam ir nepieciešamība paziņot savai ģimenei, ka viņš ir HIV pozitīvs. Ja es kaut vai varu palīdzēt izdomāt scenāriju, kā vislabāk paziņot ģimenei, arī tā jau būs stereotipu mazināšana.”
Biedrība “Dialogs” arī aicina atsaukties HIV skartos cilvēkus, kuri vēlētos sev drauga plecu Rīgā, Pierīgā, Ogrē un Kuldīgā. Jāteic, ka līdzbiedru programmas aizsākumi rodami ASV, kad tika sniegts atbalsts Vjetnamas kara skartajiem, un pēcāk AIDS pacientiem. Latvijā šobrīd ir reģistrēti vairāk nekā 6000 ar HIV inficētie. Līdzbiedru projektu finansē programma “ViiV Healthcare Positive Action”.
