Viņš norādīja, ka Iekšlietu ministrijai ir jāsagatavo attiecīgi priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktus, kas novērstu pabalstu izsniegšanu šādiem cilvēkiem.
Patlaban Patvēruma likums nosaka, ka bēglis gadu pēc bēgļa statusa iegūšanas un alternatīvo statusu saņēmušais deviņus mēnešus pēc šāda statusa iegūšanas var saņemt pabalstu, kas sedz valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas, kā arī uzturēšanās izmaksas, ja personai nav citu iztikas avotu.
Brigmanis norāda, ka likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi nav pilnīgi, jo neliedz saņemt pabalstus arī tad, ja viņi Latviju ir pametuši un nedzīvo tajā.
Patlaban Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pabalsts, kas sedz uzturēšanos Latvijā, pilngadīgai personai ir 139 eiro mēnesī, toties katram nākamajam ģimenes loceklim un nepilngadīgai personai - 97 eiro.
Ziņots, ka kopš aprīļa vairāk nekā puse patvēruma meklētāju, kas saņēmuši bēgļa vai alternatīvo statusu, Latviju ir pametuši. Biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts" uzsver, ka bēgļiem pirms ierašanās Latvijā bijis maldīgs priekšstats par tajā esošo dzīves līmeni.