Lai gan AT priekšsēdētāja amatam pieteikušies divi kandidāti, Bordāns pauda, ka piemērotu pretendentu būtu vairāk. Viņš to skaidroja tradīcijām tiesnešu vidū un politisko vidi.
Bijušais ministrs arī uzsvēra Augstākās tiesas vadības nozīmi tiesu varā, tam ir pat lielāka nozīme nekā Valsts prezidentam. Priekšsēdētājam ir tādi būtiski uzdevumi kā tiesnešu ētikas nodrošināšana, arī vienotas tiesu prakses veicināšana.
Tas, ka līdzās esošajam AT vadītājam uz amatu pieteicies arī Andris Guļāns, Bordāna ieskatā, ir pozitīvi vērtējams. „Sliktākais, kas var būt, ka mēs kā sabiedrība esam samierinājušie ar domu, ka nevaram tikt pie spēcīgiem cilvēkiem prezidenta, Augstākās tiešas priekšsēdētāja un citiem nozīmīgiem posteņiem,” sacīja Bordāns.
Turklāt būtiski zināt pamatojumu kandidātu izvirzīšanai, arī viņu ieceres tālākai darbībai. Un šī izvēle nevar būt kā Vatikānā pāvesta izraudzīšanās, kur tas tiek izlemt slēgtā telpā un rezultātā vien dūmi parādās, pauda bijušais tieslietu ministrs.
Jau ziņots, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam izvirzīti divi kandidāti: pašreizējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns, kurš AT vadīja līdz 2008.gadam.
