„Kad pietupstamies, tad pret debesīm var redzēt, cik bites ir nozīmīgas - viss lauks burtiski mudž no bitēm,” stāsta pieredzējušais dravnieks Jānis Vainovskis. Ar viņu Latvijas Radio devās uz vienu no rapšu laukiem Brocēnu novadā, kur tieši pašlaik zied rudzupuķes. Rapsis jau noziedējis, bet zilajos rudzupuķu paklājos strādā bites, to var gan dzirdēt, gan redzēt.
„Ziemāju lauks (rapši, kvieši). Šajā gadījumā tas rapšu lauks, kuram cauri izaugušas rudzupuķes. Pašreiz Latvijā rudzupuķes tiek definētas kā nezāles, bet mēs ceram, ka tas mainīsies un šīs puķes kļūs par nektāraugiem, kā tas ir citās valstīs,” stāsta biškopis.
Rudzupuķēm patīk zemnieku apstrādātie lauki, pļavās tās negrib augt, skaidro Jānis Vainovskis. Turpat netālu no lauka kādas pamestas mājas dārzā biškopis novietojis aptuveni 30 bišu stropus: „Mēs atvedam bites. Kā zināms, lauksaimniecības darbi beigušies un nav nekādu risku, rapši un kvieši briest, bites dzīvojas pa plašo rudzupuķu lauku.”
Medus ir koši dzeltenā krāsā ar viegli rūgtenu garšu, stāsta Jānis Vainovskis. Pavēršot bišu rāmīšus pret sauli, var redzēt, cik medus ir zeltains.
„Mēs esam secinājuši, ka rudzupuķes ir vēl labāks nektāra augs nekā izcildinātā facēlija. Rudzupuķes dod vairāk un garšīgāku medu,” atklāj dravnieks.
Jautājot, vai šāds medus, kas ievākts lauksaimnieku apmiglotos laukos, nav kaitīgs veselībai, biškopim ir savi komentāri – ja ievēro visas prasības, tad tas augiem, bitēm un cilvēkiem nekaitē. „Vairs nenotiek tik klaji pārkāpumi. Tas jau ir pirmais rādītājs, ja bites pēc rapša spēj strādāt ar pilnu jaudu, tad arī ar rapsi viss ir bijis kārtībā,” saka Vainovskis.
Apzinoties rudzupuķu medus vērtību un faktu, ka ieguvēji varētu būt gan biškopji, gan lauksaimnieki, Latvijas Biškopības biedrības valdes loceklis Jānis Vainovskis iecerējis spert soli tālāk un sākt sarunas ar Zemkopības ministriju:
„Latvijā rudzupuķi vajadzētu definēt kā nektāraugu. Tad to varētu sēt vai atstāt laukos, mazāk izmantojot herbicīdus, par ko zemnieks varētu saņemt tādu kā puķu kompensāciju vai kādu citu atbalstu, ka tiek mazāk lietota ķīmija un lauksaimnieks ir draudzīgāks videi. Vienlaicīgi lauksaimnieks var atdalīt rudzupuķu sēklu no rapša vai kvieša. Bitenieks tikmēr var iegūt eksporta potenciāla medu. Vācijā tā ir nacionālā puķe, bet rudzupuķu medu tur praktiski nepiedāvā. Tā ir tukša niša,” atklāj Vainovskis.
Rudzupuķu medus ir vērtīgs produkts, īpaši noderīgs tas ir elpceļu ārstēšanai, spriež dravnieks, arī rudzupuķu sēkla ir vērtīgs produkts. „Mums vajag izpētīt šo medu, atrast tā labās īpašības. Vajadzētu uztaisīt arī mārketinga kampaņu Vācijas tirgum. Domāju, ka mūsu lauki varētu pārvērsties zili, zili. Varētu attīstīties tūrisms uz Latviju, līdzīgi kā tas ir Holandē, kur brauc skatīties tulpes, mums, piemēram, tās var būt rudzupuķes.”
Pašlaik no bišu rāmīšiem, kas jau pildās ar jauno ražu, virmo īpašais rudzupuķu medus aromāts. Rudzupuķēs bites turpinās ievākt nektāru līdz pat jūlija beigām.
