Viņa pauda, ka cilvēkam, lai varētu vadīt iestādi, jādod arī pilnvaras, bet sabiedrība un politiķi Latvijā neuzticas iestāžu vadītājiem, ir ķengāšana un zākāšana, un tas ietekmē jebkuru iestādes vadītāju, jo viņi arī ir cilvēki, viņiem ir sava pašcieņa. Tas ietekmē arī visu kolektīvu, piebilda Pētersone.
Viņa arī norādīja, ka no politiķu puses “divkosība mūs valstī sit augstu vilni”, tāpēc viņa rūpīgi sekos līdzi tam, kas notiks ar VID iepriekš uzsāktajiem darbiem un iecerēm, kas iesniegti Finanšu ministrijai, bet kas prasa arī valdības atbalstu un likumu izmaiņas.
Pētersone norādīja, ka nepieciešamas izmaiņas ne tikai VID, bet “inventarizācija visas valsts pārvaldes galvās”, lai varētu darbu padarīt efektīvāku, kas savukārt ļautu atbrīvot līdzekļus, un tas ļautu palielināt atalgojumu.
Pētersone atzina, ka vēl VID vadītājas amatā apzinājās, ka nevar prasīt adekvātu atalgojumu, nepieciešams vispirms efektivizēt darbu, un nepieciešama valsts pārvaldes vēlme sakārtoties.
Viņa arī norādīja, ka ne tikai atalgojums, bet situācija valsts pārvaldē kopumā noveda pie tā, ka konkurss uz VID vadītāja amatu beidzās bez rezultātiem. Pētersone pārliecināta, ka šim amatam jāmeklē cilvēks ārpus VID, un arī ārpus valsts pārvaldes, jo nepieciešami lieli pārkārtojumi un reformas, un ar valsts pārvaldes pārzināšanu vien nepietiks.
Viņa uzskata, ka atrast piemērotu cilvēku, nemeklējot un neuzrunājot, nevarēs, bet Latvijā ir daudz ekspertu, kuriem viņa pati savulaik prasīju padomus. Savukārt, ka par VID vadītāju kļūs kāds, kas tikai zina, kā darbojas valsts pārvalde, tad uz lielām reformām nevar cerēt, pauda Pētersone.
Jau ziņots, ka 30. maijā Pētersone iesniedza atlūgumu. Tas notika mazāk nekā nedēļu pēc tikšanās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, kura tobrīd VID vadītāja atlūgumu vēl nepieņēma.
1.maijā Pētersone uzsvēra, ka atlūgumu iesniegusi vairāku apstākļu dēļ - VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība valsts pārvaldē un ēnu ekonomikas mazināšanā un ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana.
Valsts kanceleja 16.jūnijā oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Pretendenti varēja pieteikties līdz 4.jūlijam.
Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu pieteicās 13 kandidāti, bet tālāk uz otro kārtu izvirzīja četrus kandidātus, kuru vārdus konkursa komisija gan neatklāja.
Taču konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzies bez rezultāta. Tagad VID vadītāja amatam piemērotu kandidātu meklēs valsts pārvaldē. Latvijas Televīzīja iepriekš vēstīja, ka šim amatam uzrunāta pašreizējā Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova. Reizniece-Ozola "Rīta Panorāmā" pauda viedokli, ka Koļegova būtu piemērota VID vadītāja amatam.
