Žurnāliste un Augstākās padomes deputāte Velta Čebotarenoka stāsta, ka „šajā brīdī vēstule jau ir Tallinā, ASV vēstniecībā ar visu trīs Baltijas valstu bijušo deputātu parakstiem”.
„Mana un manu kolēģu dzīves pieredze ir pierādījusi, ka Amerika mūs nav nodevusi, nekad nav nodevusi, ar pārējām valstīm šī vēsture ir bijusi ļoti dažāda diemžēl,” saka Čebotarenoka.
Bijusī Augstākās padomes deputāte skaidro – uz NATO spēku klātbūtni cer visās Baltijas valstīs. Viņa gan uzsver – tām nav obligāti jābūt tieši NATO karabāzēm, gaidīto efektu panāktu arī, piemēram, ātrās reaģēšanas vienības. Vēstules idejas autore arī uzsver, ka NATO spēku klātbūtne nodrošinātu ne tikai ārējo, bet arī iekšējo drošību.
Jau ziņots, ka pirmdien NATO ģenerālsekretārs Anders Fogs Rasmusens paziņoja, ka NATO uzlabos savu militāro gatavību, nodrošinot lielāku klātbūtni Austrumeiropā. NATO samitā Velsā no dalībvalstu puses arī sagaida apņemšanos palielināt aizsardzības budžeta apjomu.
Iepriekš laikraksts "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" vēstīja, ka NATO plāno izveidot piecus jaunus atbalsta punktus Austrumeiropā, katrā no tiem dislocējot no 300 līdz 600 militārpersonu. Tos plānots izveidot Baltijas valstīs, Rumānijā un Polijā.
Gan Latvijā, gan Polijā jau ir papildu izvietots ASV militārais kontingents. Latvijā atrodas 150 gaisa desanta karavīri no ASV armijas 173.kājnieku brigādes kaujas vienības.
Tāpat tuvāko trīs mēnešu laikā Latvijā plānotas vismaz piecas mācības, kurās piedalīsies karavīri no 8-10 NATO dalībvalstīm. Uz rudenī gaidāmajām mācībām Baltijas valstīs un Polijā ASV plāno sūtīt ap 600 karavīru, kā arī "M-1 Abrams" tankus, kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportierus.
