Eglītis pastāstīja, ka pašlaik Kuldīgas slimnīcā medicīnas māsu trūkst katrā nodaļā un pacientu “rindas ir necilvēcīgas”, jo mēnešiem ilgi nākas gaidīt uz izmeklējumiem. Turklāt arī cilvēki ar ielaistām vainām netiek pie izmeklējumiem.
Savulaik – no 2007.gada beigām līdz 2009.gada vidum – Eglītis bijis veselības ministrs. “Mēs dabūjām cirpt un griezt,” tā viņš raksturo laika lēmumus šajā jomā, atzīstot – tā bija kļūda un medicīnai nedrīkstēja ņemt nost. Viņaprāt, Latvijā veselības aprūpe nav pietiekami finansēta jau kopš neatkarības atgūšanas.
Līdzās finansējuma trūkumam pie problēmām veselības aprūpē viņš min arī “mežonīgu birokrātiju” un neadekvātas, pat muļķīgas prasības. Turklāt ar katru gadu šī joma prasa aizvien kardinālākus risinājumus, un ar 30-40 miljonu papildu finansējumu nozarei vien nepietiek.
Viņaprāt, ir četri risinājumu varianti. Pirmkārt, pārdalīt naudu par labu medicīnai no citām nozarēm, kas gan neesot reāli iespējams. Otrkārt, radikāli apkarot ēnu ekonomiku, iegūtos līdzekļus ieguldot medicīnā. Par to gan Eglītis ir skeptisks. Treškārt, ieviešot apdrošināšanas medicīnu un pat finansējumu pārdalot vai uzliekot papildu nodokli.
Kā ceturto un vienīgo iespējamo metodi viņš min veselības pakalpojumu grozu pārskatīšanu: “Jāpasaka saprātīgi, ko valsts tomēr neapmaksā un nekad arī nav apmaksājusi pilnā apjomā. Un tas no valsts apmaksāto pakalpojumu groza ir jādod ārā apdrošinātājiem.” Viņš gan piebilst, ka šādā gadījumā ir maksimāli jāapdrošinās visiem.
Komentējot pašreizējā veselības ministra Gunta Belēviča (Zaļo un zemnieku savienība) darbu, Eglītis atzina – ministram ir problēmas komunikācijas dēļ un viņam nav sabiedroto, kas būtu nepieciešams, lai īstenotu reformas.
Skarbāk gan ministra darbu kritizēja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, paužot, ka Belēvičs būtu jāatlaiž no šī amata. Viņš to skaidroja ar nepieciešamību pēc daudzajām reformām nozarē, bet no esošā ministra nekādu devumu tām neredz.
