Mirušās Rutas ģimene cer – skumja pieredze palīdzēs glābt citus
Ar šo nevienlīdzību nespēj samierināties Rutas Zīlītes tuvinieki. Viņi uzskata, ka tieši nepietiekamas aprūpes dēļ Jelgavas slimnīcā sieviete piedzīvoja insultu un mira.
Daiļdārznieci Rutu Zīlīti uz Jelgavas slimnīcu atveda nevis ar ātro palīdzību, bet ar atsaucīga garāmbraucēja privāto auto. 7.janvārī, sestdienā, viņa uz ielas saļima vīra rokās. Uzņemšanā secināja, ka ir ļoti augsts asinsspiediens un ievietoja nodaļā. Taču, vai Ruta saņēma pienācīgu ārstēšanu, ģimene apšauba. Arī nākamajā dienā viņai sāpēja galva, bija auksti sviedri un sala. Atpūtas istabā atrastā māsiņa neko daudz palīdzēt nevarēja.
“Es saku – kad mērījāt asinsspiedienu? Viņa saka – neesam vēl paguvuši. Skatos savā rokas pulkstenī, 27 stundas pagājušas, viņi nav otrreiz pat izmērījuši,” stāstīja mirušās Rutas Zīlītes vīrs Auseklis Rozenvalds.
Jelgavas pilsētas slimnīcas galvenā ārste Solveiga Ābola noliedz, ka aprūpe bijusi slikta tāpēc, ka Rutu stacionēja brīvdienās. Ārsti arī sazinājās ar Rīgas kolēģiem, bet secināja, ka ķirurģiska iejaukšanās nav vajadzīga, un ārstēšana bija adekvāta, norādīja Ābola.
“Bija maza tabletīte uz galda. Bet viņa pati pat pasniegties nevarēja. Ienāk dusmīga māsiņa – neesat izdzērusi! Nē, jo netika klāt,” atcerējās Auseklis Rozenvalds.
Naktī uz 9.janvāri, pirmdienu, Ruta Zīlīte Jelgavas slimnīcā nomira. Trombs, plašs asinsizplūdums, insults. Slimnīcā skaidro, ka mirušās pamatsaslimšana bija koronāra sirds slimība. Tā bija insulta cēlonis.
Rutas ģimene negrib no valsts kompensāciju un negrasās tiesāties. Vienkārši cer, ka viņu skumjā pieredze varbūt izglābs kādu citu insulta pacientu. Jelgavas slimnīcā februārī darbu sāks Insulta vienība, kuras ārstiem šādi pacienti būs jāatpazīst un jāglābj.
Statistika par labu Rīgas slimnīcām
Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija par pacientu mirstību pēc stacionēšanas ar hemorāģisku vai išēmisku insultu 2015.gadā liecina, ka visaugstākā letalitāte ir Tukuma slimnīcā, kur no ievestajiem 160 insulta slimniekiem mēneša laikā mira 60, Kuldīgā, kur no 82 mira 30, kā arī Jelgavā, kur ir gandrīz 35% letalitāte insulta gadījumos.
Lielākās cerības uz izveseļošanos ir tiem pacientiem, kuri nokļūst abās Latvijas vadošajās slimnīcās.
Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers stāstīja, ka Stradiņa slimnīcā insultu ārstē ne tikai ar zālēm, bet arī izņem trombus. Jo ātrāk asinsriti atbrīvo no tromba, jo labāk, un Stradiņa slimnīcā vairāk nekā 20% insulta pacientu saņem šo terapiju.
Millers arī uzsver, ka palīdzēt insulta pacientam var pirmajās stundās, un ir izstrādāti algoritmi rīcībai.
NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktors Atis Mārtiņsons gan atzīst, ka ir vadlīnijas, bet tās slimnīcām nav saistošas, tās jāievēro atbilstoši iespējām.
