Bērnu mācīšanā skolotāji gribētu būt radošāki, bieži tam stundā nepietiek laika

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Dabaszinātņu un matemātikas skolotāju konferencē šogad pulcējās ap 600 skolotāji un augstskolu mācībspēki no visas Latvijas. Viena no diskusiju un radošo darbnīcu pamattēmām šoreiz ir skolēnu eksāmenu rezultāti un veidi kā uzlabot zināšanas. Īpaša uzmanība atsevišķās lekcijās pievērsta matemātikai – kā priekšmetu pietuvināt ikdienas dzīvei vai kā iemācīt bērniem jautāt par matemātiku.

Līdztekus dabaszinātņu un matemātikas skolotāju konferences diskusijām, lekcijām un radošajām darbnīcām, atsevišķā izstādē 20 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji dalījās ar savām idejām un praktiskiem piemēriem radošam un efektīvam mācību darbam. Šogad medijos daudz apspriesti tieši zemie matemātikas eksāmena rezultāti, un eksperti galvenokārt norādījuši uz skolēnu loģiskās domāšanas trūkumu, ko bērns apgūst izprotot priekšmeta jēgu praksē jeb ikdienas dzīvē.

Projekta ‘’Iedvesmot skolēnus dabas zinātnēm’’ pārstāve Inese Liepiņa no Bērnu vides skolas savā stendā ļāva skolotājiem pašiem izmēģināt uztaisīt trīs dažādus laika apstākļu mēraparātus, kuri izmantojami vairākos priekšmetos – arī matemātikā - un rosina lielāku bērnu interesi, praktiski darbojoties:

''Ar matemātiku jāatrod praktiskā saikne, un šo nodarbību viena skolotāja pamatskolā izmēģināja nevis dabaszinātnēs, bet matemātikā. Bērni darbojās, regulāri veicas laikapstākļu mērījumus, pierakstīja datus un pēc tam ar šiem datiem darbojās - risināja uzdevumus, taisīja grafikus.''

Savukārt mācību palīglīdzekļu izplatītājs Gints Kaspars atzina, ka

matemātikas stundām praktisku priekšmetu klāsts ir mazāks kā citām eksaktajām zinātnēm. Matemātikā vairāk izmantojamas tehnoloģijas, taču tās ne vienmēr skolas pašvaldība var atļauties un arī skolotājiem jābūt interesei tās apgūt.

''Pirms gadiem četriem pieciem jaunākie skolotāji kursos tās lietoja, vecāka gadagājuma skolotāji skatījās un nelabprāt pieņēma. Parādījās skārienjūtīgie telefoni, nu jau arī viņiem vieglāk pieņemt jaunās tehnoloģijas,'' novērojis Gints Kaspars.

Vēl kādu radošo darbnīcu matemātikas skolotājiem vadīja Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pārstāve Aira Kumerdanka. Matemātiķe vairāk vērsa uzmanību, nevis uz kādām jaunām praktiskām mācīšanas pieejām, bet gan aicināja skolotājus mācīt bērniem tik vienkāršu prasmi un drosmi kā jautājumu uzdošana.

''Kas notiek skolā? Kas uzdod jautājumus? Laikam skolotājs. kāpēc viņš jautā? Viņš zina pareizās atbildes, un mēs faktiski skolā iedodam ziņu, ka jautātājam ir jāzina pareizā atbilde. Jautāšana notiek, nevis lai izzinātu kaut ko, bet tā ir kā atprasīšana. Tas mums ir jāmaina mācīšanas procesā, jāpanāk, lai jautājums būtu dabīga vēlme kaut ko uzzināt, izzināt, virzīt savu domāšanu strukturēti uz priekšu. Mēs varam ļaut jautāt rakstiski, varbūt tas ir drusciņ drošāk, nevis uzreiz teikt. Uzrakstīt planšetē vai datorā, visi uz ekrāna redz, jautājumi ir visiem lasāmi, visiem apspriežami,'' klāsta Aira Kumerdanka.

Paši konferencē sastaptie dažādu paaudžu eksakto priekšmetu skolotāji atzina, ka bērniem bieži nav motivācijas sarežģīto skaitļiem, formulām un ģeometriskām formām pilno priekšmetu apgūt, jo viņi nesaredz vajadzību pēc tās ikdienas dzīvē.

Skolotāji piekrīt, ka viens no galvenajiem elementiem ir radoša pieeja mācīšanā, taču vienlaikus atzina, ka nereti pašreizējā mācību standartā laiks tam neatliek.

Vēl vairāki skolotāji secināja, ka līdzīgas domu apmaiņas un praktisku piemēru parādes būtu nepieciešamas biežāk, lai šīs metodes aizvien vairāk parādītos arī skolu ikdienā. Turklāt ātrāka un pieejamāka domu apmaiņa visā Latvijā, skolotāju ieskatā, varētu notikt arī e-vidē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti